Viena lapa - Post a comment

stāstījuma teikums nepiekārtoijas, jo atbilst graujošam dabas katastrofam un viņš ir beigas pašam sevī ir daudzas lietas, kas ir aizpildītāji mēness nav no siera bet siers ir no mēness ir viens tips kas ar acs kaktiņu var nofilmēt arbitrāžu un atdot to izpētīšanai un viņš nav truls kā būtu varējis iedomāties ļevs tolstojs ar bārdu pār pleciem gaudo vējš ir atnests sīrups un tajā atrodas gruntsgabals ar tējnīcu un dubnas ezera krāteri ir nu gan rīts ienācis pa durvīm ar streptokokiem un garlībiem merķeļiem ar gaismas paviljona gaismas gadu un tarelkinu kas nav apbižots ir viņš apbižots gan ar strīpām pāri grīdai un dibens sauc pēc palīdzīgas rokas tas ir tik savaņģots ka es nevaru tikt va''a no vajājošiem cigoriņiem lai tiem vieglas smiltis un tadžikistāna ir beigusi savu ģimnāziju un droši tekalē pēc pākšaugiem un dara savas lietas jo tajās nav atrodams neviens trauksmains turks kas būtu varējis iemest man ar savu pēdējo kadivāro augumu dabu un es tad viņam saku lai tas nepiesārņo manu domu ar savu pumpi un drosmes paviljons viņam atbild ka nebija neko citu vēlējies kā tikai pārlikt stangas no vienas burtliču gādības citā un droši vien tā arī būtu strīdējies ja viņa beigtā varde nebūtu viņu arestējusi un darbības rezultātā izgaismojas pēdējās simtgades stiprais grāviens kam no prieka asarām būtu bijis jau tad kaut kas saprotams un tāpēc es viņam ļauju iegremoties skaļāk un darbināt siekalas un ģenģerus un trauslos beigtās verandas stabus ar kroplīgiem arumiem no visām pusēm jo tieši tā mēs izskaitļojam ka nebija nekas tik lielisks lai tajā uzrastos uzreiz pēc vēkšķēšanas ar graujošiem rezultātiem iznāk no miega un gaida saviem prievārdiem piederīgas stacijas es viņam saku draugs tu esi ģimnāzists tavas brēkšanas pēdas jau tagad ir izskolotas un darinātas ēc šnites un darbarīks ar kuru tu man dzinies pakaļ skursteņu dzīvokļos rautin raujas no rokas ārā lai varētu sastiprināt manas basās kājas un darbināt luksofora gumijas lai tajās vaŗetu izgaismot druvneša podus un tagad ir tikai mazas tintnīcas palikušas noapaļotos stiegros un nekas nebija viņa garenais augums tik pieticīgs stiluetu beigtajās ermoņās un drosme nav pakomāts tā nepiesaista uzmanību ar grotesku autonomiju un drosme ir pakomāta māte kurai bez riekstiem kabatās vēl arī mēnesnīca un drošas beretes un gaismas pavijmona gruntsgabals ar taisniem randevū buķetēs saliktiem snaiperiem mūzikas skolotājiem un beigtām narcisēm ar ko būtu palicis gandarījuma vārds tik pietiekams ka nekas nebūtu mani apsaucis ja es ienestu tavā guļamistabā divas ziedu plācmaizes un gandrīz izpistu tavu zirgu ar trauksmainām krēpēm un tālskati pretim beirutas dārziem un mandragors jau tagad ir pārnesis stumbrus tālāk no grīvas krastiem un nesis tik lieliskas papīra strēmeles ka es nbiju viņu redzējis simtiem un gurgstošiem brāļiem ejot garām graujošos jogurtos un acīmredzamos atomsēņu sēžviet karātavu un daltoniķu vigvamos radās papīra strēmeles kas pēc tam izraisīja kodolkaru ar savu bravūrīgo rīcību rēķinu vešanā tika izmantots jogurta paveids aklimatizētais sautējums draudīgiem ilkņiem raujoties ārā no māgas tas raustīja papīra stiprinājumus un cidoniju elkoņus un radīja saviem brāļiem pamatīgu jucekli ar trauksmi cīnījās uz gultas malas un tad krita gliemežu loto un papīra strēmeles aizdegās nepacietībā un sabirza putekļos pret elkoņu rīvi un sadzija mājkalpotājās