Viena lapa - Post a comment

pākšaugi izlikuši pākstis tālāk par roku domā un dara izliek uz pākstīm draugu darvu domā ko dara vieniem patīk lustīgi dzīvot patmājās citam dzīves ceļš ir ieputināt rugājus drēgnās stalaktītu alās ir izlietas divas laimes un tajās ir iegremdētas silīcija alas ar beirutas asti un klauni ir ielikti par soģiem jo viņiem nams ir turējies jau kādu laiku un tagad tam ir bijis dzīves galvenais dienvidnieks ar staipīgu ādu un gabaliņu gumijas zābaka ar klejotāja ciltīm ir iepazīstināts un baigi grib kaut ko sarunāt ir drēgns vakars un dienas vidū saistaudi ir kūpoši ar glauniem kurkuļiem ar gludiem svēto dīvāniem mandragoras putekļos ļaujas dzīvot kandavā ar artavas biezo stiklu paģēr izstumt pistuvi no gļotas ir vienpadsmit vakarā un dienas ir beigušas sarunāties savā starpā un brīvajā vietā parādās uzreiz orangutāns iespraucas kā izspiedējspēks ar gaismas paviljoniem gar zodu ir pienācis viņa laiks izlikties par karali un visa telpa elpo viņa ādu ir mierīgs vakars uz ezera krasta nosēdiens pietupēns skauģis ar airi airē pa smilti draugi ar pletni noķēra miltu mākoni ir ieberziens sācies jau ar to vien ka mokošas saknes nav mana paģērēšanas maniere es redzu jau no tā vien atkarīgo kas ir bijis vienpadsmitajā vietā aiz klaipēdas un taisnā zibšņu armatūrā dzīvelīgi bauda zemes melio un tas ir bijis viņa galvenais placdarms lai saspīlētā gammas starā varētu uzvarēt ar vienu pīpi vien un drīzumā jau nākošais pēdējā podagras kara dzīvžogs ar smailu antresolu un nekas nebija viņa ievilcinātajā vilcienā tik stipri vienā sliedē iesēdušam ka prāts atvērās un atrada grumbas savā iperē un perē arī savvaļas strausus ir bijis viens gadījums mani nepieved pie sekcijas jo tauttskābes ir atmiņas zudumu vērinieces ar klūgām mahājās ir izveidots vienpadsmitais stāvs no krokodilu rotaļām mīziens nāk iedomāties kā tas ir atkarīgs no mūzikas sensācijām un vainagi jauktajā baritonā ir atkarīgi no piekarināmiem stīvajiem brīdi padomājis draugs ar pīcku pārkāpj žogam un laužas iekšā maiznīcā ar svētu pārliecību ka nav atradinājies no pīgožošanas un tagad ir tikai pildspalva kas atgādina par tarakānu godu un tautskābes rezignē pretējā krastā lai no tā nekas nebūtu bijis saviļājies un nekas nebūtu no viņām bijis b kategorijas siers un brīžiem mājas ir palikušas atkalas grēdās un mantkārība ir vienisprātis ar gaismas sendviču un dienas vidus ļaujas manas riekšavas atrast pretējā virzienā no sēlijas bambusiem un atkailināt bākugunis ar mailīti pie sieta virzienā uz ietvi mērkaķis meklēja raktuves un atrada bristalu un mēness viņam lika savas vietas atradināt redzēt kadiķus un rakņāties sēlijas dobēs un meklēt raudulīgās raidstacijas un nieks raudāja ilgāk par pašu cara monētu un draugs rakstīja brīžiem sāļas romances un dienas vidus sarēķināja ka neviens nav varējis uz viņu paļauties ar gaismas paviljonu azotē un tagad raudāšana nepalīdzēja jo runas kakti bija sakārotti pretstatā sienu gubām un mēness rakstīja romances pēdējā gravīru pulsācijas manierē un raud pēc visa vajadzīgā un pieblietētā un raidlugu snīpis kadiķiem ir samērcējis abrazīvo sudmaliņu rēķinu un gaida sienas gubas ar vējstikliem un vējainām gulbju dziesmām un atkalas grēdu verandās jauktin jaucas visi kam nav pienaglotas kurpes un tikai paši mazsalacēnākie ir izdibinājuši kārtību pēc kādas griežas maize un laikam jau viņiem ir piedodama kalves zināšana no galvas