| |
 | Sep. 29th, 2021 @ 08:14 pm  |
|---|
|
uzvelkamās bildes attēlo samosvalus un vaļus un sīkstus kukaiņus un gandarītas dāmas, kas iestīvētas kostīmos meklē pēdējo cisku, kurā iekodies brakanjeris ar zulu kātu meklējot dzimtes kokus un sētsvidū apvaldītos gurgstošos aromātiskos un tekalējošos ovālos redzam savas dzimtes kokus ar kluksti cēlo dibinātāju dienas vidū nedienas izliekas ka nesaprot saprot kur tu tik tālu tiki ar garo štrumbanci un šlangu uzgājis vīnogas ledāju augšējā stāvā gurgst tērga un lietus lāses nemitīgi kapā kupāta kapu ar slaidu sliedi meklējam boikotu un selindžeru ar acs kaktiem sastapdamies gurgstošos vējdzirnavu enkuros sāls sastapies ar kailiem gliemežiem lēkā vedīkla meklē sēdvietu savu svēto orākulu pirdi vidi mežiņā lakstīgalas klaigā pēc cirgus dāmām pārtopošais dzīvoklis meklē samosvalu un dīkdienīgus kukaiņus ar akliem kambariem meklē sētsvidū divas tases un kafijas pārtijas meklē dzīvokļa biedrenes meklē uzticīgus lustīgos meistarus uz apcirkņa griestiem ieskicēts dievticīgs mūzikls ar pamperi un gumijas zābaku kabatā atskan luksofors lukss meklē sev dāmas un dienas vidū viņa civillikums izkropļotā manierē stiegriem dzīves apcirkņiem deviņiem stāviem vampīra pudeļu dzīves lakstīgalas laika galā lēkā pa vilkiem meklē īstu nigeru ar kaprāļa krūtīm bez staipīgiem ornamentiem un kailiem gliemežu acāboliem deviņos stāvos sastiprinātas atnākošās varavīksnes izlīkumo cauri stikliem un papīra cirkuļiem laikam grib bez mitas apieties ar nacionālām minoritātēm saistābolu grozā sastatītām mātišķām klaigām uz visu jostasvietu aplietās dzimtas koka saknes palikņa debīlajā vietnē pa pliko sastapies ar apcirkņu dievu devās uz lakstīgalu kalnu pārtapt par amoru un deviņas dienas lakstīgalas nemācēja viņu pārmācīt un darīja savas koka saknes tik sastatnas, ka beidzot redzējām visiem saviem dieviem piekarinātas lodes ar elkoņiem saspiestas delnas un deviņas karātavas, kas ar apcirkņu mācekļiem bija ieeļļojuši lelles lielās elles priekšvakarā un darīja saviem ritmiem nepiekāpīgas aromas un pomādes ar ābolu liķieri un deniņi tik cieti kā pieklusinātas skaņas bez baciļiem un bez bojāejošas bojāšanās un atkalas grēdas sastaptas vakarā izskaitļoja piekāpību izdaiļoja miljonus vijoļu un deviņas reizes pārkristījās ar dālderiem kabatās un baciļiem makā esiet tik laipns un dariet to vēlreiz grēdas kungs ar apkakli kā staipīgas lindraka pēdas kas atkalas grēdās sagūlušas tieši starp fiktīviem darījumiem un nelieliem pārpratumiem lietiskās pierādījumu pēdas atkārto steidzīgos soļus un nekonkretizē staipīgās aromas papīra grēdas uz jūsu gulēšanu ieradās divas dāmas un pārliecinājušās, ka tām nekas nespiež izlikušās kailas esam un steigušās uz veikalu pēc oļiem iekonservētiem tomātiem pomodoro mērces un svarcelšanas ripām ar kurām abas aizbāzušas durvis un mutē turot trauku dvieli atkāpušās deviņvīru spēkam trīcelīgā olu liķierī iemērktiem pamsakiem izlidojušas pa logu ar prēcprecību cerībām uzlikušas kokam plaušas un devušas saviem iekonservētajiem draugiem stāls papirusus un deviņas acābolu kaktiņas ar smailiem gliemežiem uz aplokiem lai kaut ko redzēt varētu iecērt ar kāju pakausī acābolu atmiņa deviņas dzīparu pēdas un kailu gliemezi par pieskatāmo zēnu uz orākula acu kaktiņiem pelēkas vielas delverē ārā visu kombi agregāciju lai tautas ticējumu varā nonākušajiem brašajiem kumeļiem rastos apetīte pēc dzērien. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}