es tev neko nepateikšu, kamēr neteikšu
dīvainais vidējais
ko vispār uzlien ar savu dadzi
dienas vadi paparaci
dīvainais vidējais papagaili
dīvainais vidējais dadzi
daudzas dienas tu vadi jau
šolaik ir pienācis vilciena piens
iedzēris nektāro drudzi
daudziem paliek vielmaiņa skāba
bet centieni nerimstas, rindas pēc rācijām
rindas pēc vidutāja, nāc
dirni pie vircas, pie vizlas, pie atejas
dirni pie vārdiem un uzvārdiem, prievārdiem
primitīviem dzelžu uzkalniem
piemītas takas uz redeļu sienas
sienas pie mīlīgas telēna miesas
dienas ir piekārtas kangara svelmei
simtiem un tūkstošiem sveces uz ielas
izdzēstas sveces un kopētas sveces
sviests un baravikas, pannas un lokas
lokās gar tējnīcu tramvaja vadi
turies pie roktura, re, kur nāk naci
re, kur nāk ptorlemejs, nācējs ar redzi
re, kur nāk ptorlemejs, runga uz pleca
vilcējs un stūmējs, tankistu suns
sodrēji sejā, pie sāniem brūns suns
dubļainām kājām pār slieksni kāpj rutks
zupā kāpj zābaki, striķi un zeķes
ziedi pie pļavas izpļāva redzi
ziedi zem pļavas iekāra sveci
dienas ir redzētas baltas un tunelī
izslīd no rokām bākuguns mutulī
virca ar papīriem kārto sev redzi
neredzi, nedzirdi, nezini, nepilnīgs
vietām pat parādās traumpunkta ugunis
vietām pat apaļīgs, raudulīgs
brētliņu burtlicis salicis
kaķpēdiņas
uz ausīm
redzi
punkts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
