Viena lapa - Post a comment

bailīgā aka, tas turpinās aklos centienos, kaut kur blakus ir šļūdonis, nogruvums, ja ir piesalis, dabīgā rezervuāra klimpas veicina sauli, gandrīz jauki paņemt siena gubu un laizīt stikla taru, turklāt režģi ir saistaudi, mierīgi var klauvēt pie redelēm, gaidīt kurlmēmus raugus, kas nošļūk kā skābe, kausēts sviests, sviesta skočs, ar grābekli saraust atpakaļ vadziņas verlibra standziņas, kļūst gaišāks horizonts ar notikumu sarokojas, jaukas dālijas, sirdspuksti siltumnīcā, griša pieceļas no krēsla, saslauka vāciju un izber štrumbanču putekļus kailgliemezim uz galvas. radiāns pikojas, rausta gumijas, redzētais atceras kaismīgs savā dabā. ievainots humpaliņš vedeklu izrotā, nedzīvas radības gultu cilā. stampāt grīļīgas plintes grauzošiem majorāniem pieskaņotas cilpas. gaidīdams praviešus gaismas viaduktos, gribēdams berzēties stiprajos cūkgaļas plauktos. veicis sadedzis, prieki bļauj riekstus, uz sniega pļauju ieradies vecītis. klimpas spēlē orķestris pie bedres vīšķis un peldmētelis gaida savu pasaciņu viltīgiem smaidiem gaida gribasspēku. uzrotītās piedurknes viltīgiem smaidiem grūstās pie bedres jau sarucis garainis. piltuves gaspažas cukura diabēts, melnais smēris drupaču kilograms brīdina kupātus stāvgrūdām pilnus kapeiku kulonus kniepadatu rulonus beidzot ir mežģis uz strīpas ir cukurniedres bildes ar pestītāju gliemežu sliedes uzvilktas priedes laiž gaisotnē pelavas pūtēju orķestris sadzinis sodrējos bēriniekus. uz kunga kakla stāv perēklis teiksmainas raidlugas velcē plīvurus gaidāmās kampaņas grūstās pie piedurknes. veic savu darbu, atslēdzniek, kurini uguni, kurini tārpus, viscaur jau sadedzis, dedzina sardeles, diegus un pincetes, dedzina piepes un pilsdrupas. atslēga atskārta grimasi vējā, gautama buda uz poda ar cērmēm cīnās štruntīgi, viltīgie dzīro, vidējais pirksts pats sev ir dzīlēs. runājošs aparāts gruntsgabala surogāts veicina vējus, gumijas zābakus, dēles. priedēs kāds pakāries, kadiķi sapratīs, piepampušas mēles griezīgi maldinās. tekalēs lietus gar papīra pulksteņiem, gaiziņam atvestas papildus pusdienas. grūti ir mīlēt, vēl grūtāks būt stipram, šaipusē visiem pārgrieztas rīkles. trepes uz tirgu, kur pārdodas rudzenes, gaida pie kāpiena saslietas pujenes. redzēdams pastalas, iesvilpjas pudeles, gribēdams nevari, varēdams saproti, kur ir tas piekariņš, kas atslēdza raudenes. klimpas ar pediņiem slauka rinalda matus, sabiris asfaltzēns, sagruvis lodīšu fēns gulēdams piecēlies atglaudis parūkas stipri turas pie resgaļa bākuguns. bārkstis pār pirkstiem pārbrauc ar ātrumu, saviļā plūškoku, sadīrā vēmienu. gaidām pie stacijas pieturas adīkļus, stāvam un goramies ogām pie namdurvīm. gribēdams sasildīt sparģeļu paciņu, nolaižas no jumtiem sapīts bacilis un lieki tam iebilst, tas krīzes vāļinkos verdiktu dresē un drēzdenes pulksteņmeistars izkāris mēli saziepē stangas un metas pie ežiem, likdams lietā eiromonētu un slieku tuneli.