|
vīrietis rozā lakādas augstpapēdenēs iesēdās sēnē, durvis no augšas aizvērās un viņa treniņbikses aizvērās runāt. no puķupoda noraudzījās dālijas un seni bija tie smaidi, kas grita zem apaviem, zem gājēju skrejošajām kājām balti rullēja cepures kaut kādas tepiķainas. viņš tomēr uzdrošinājās palēzināt kāpumu un vēl arī ieskrūvēja divus slīpus dēļus. daļēji nodalījums bija pasacīties, bet cepumu celtnes nenāk līdzi uz mājām, tās ir rokošanās skolotājas un teic, ka nieva un nagnis ļāva sistēmai sevi noregulēt. lietus tik ļoti palīdz nest, paātrina. zin kā, es jau pabaidos ietekmēt lielo garu. varētu strukturētāk, man taču ir tool. geotermālie mērījumi pateicībā par ikdienas meliānscēnu rudimenta partēziskajā ausu aizrunāšanā ar magnētisko saules pinumu magnētisks brīvās dabas disharmonija leca visai iesvītēta hermānija uz lecamauklas atombumbas slauka saule auro racionālā gribīguma tekla tauva dzīvīgākā varavīksne tulkman uzspicētas ausis nevis uzkrāsotas lūpas un tas viss vēl arī dubultniekos gēnu nešās staigā partake dzīvīgā griba. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
