|
esmu zvirbulītis es māku runāt runāju visu dienu augu dienu katru dienu staigāju un runāju ēdu un runāju to vien tik daru kā runāju tik daudz jau esmu sarunājis bet vēl tikai runāju un runāju līdz dievs man liedz un tad nu ir ēdienreize un es apsēžos un skatos kā zupa mani runā, kā es zupu esmu runājis un piesēžos pie tāfeles un pie olīvkoka protams vīģes koka ovāla roka noplūc oranžu koši rozā un belmondo krāsas krepapīra sijas visas sapuvušas tūlīt sabruks māja visiem protams pofig ka tik ir nu tik ir visi rokās ņēma dzelžus ņēma un skrēja un darīja to sacīkšu veidā līdz izpalika un sadalījās kur nu kurais kontinentā zaļā visiem bija ko darīt un visi rotājās bija apmēram svētdienas rīts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
