Viena lapa - Post a comment

lejaskosmosā ieviesusies kļūda, jo tas nav saistīts ar dzimumsakaramiem, nedz arī maksas hārdkorīgo erotiku līdz pat kaut kādam jēlam dzimumaktam kur dominance iet rokā ar pieļaujamo un atļauto pazemošanu upurim pašam to tiešā tekstā neapzinoties turklāt fruktozei patīk bet dzīvokļiem nepatīk kā ronis var būt tik spīdīgs ja tam tauki ir gremošanas trakta traktors redzēsiet jau ka šeit tiek nosiets pušums kurš tad arī bija jāpierāda kā velorikša un ja viņš pats paskatīsies uz sacīto sevis vai tevis traktora tad redzēs ka visi izpušķojumi nekam neder ja naglai uz galvas nav sviesta āmura ar ko var sašķelt pakausi un iekaisi tu tik tālu ka tevi paņēma uz nešļavām bet es neļāvos, pūšļoju, ūdoju un lekāju uz vienas kājas ar īso e lai tas būtu saprotams tikai tiem kas ir lekājuši uz vienas kājas pusmaratonu apkārt zemes pūpoliem tik tālu būtu skaidrs par pienenēm atspēkošu apgalvojumu kurš netieši izteikts mozambikas ābecē un kurš man liek zem klitora ieroci negribas teikt auksto bet gan šaujamo tādu kā pulvermucu ar brezenta acīm arī tas ir tikai laivdžournal karnevāls un nepieskaita mani pie pincetēm kas ar kakla siksnām piesietas pie riteņu stāvvietnes un tas ir varbūt bārs kurš uzurpējis dižā animatora emblēmu tāpēc es tur nekad nebiju bijis bet čomskis protams sevi diskreditēja jau toreiz diskusijā ar fukiņu es to jau esmu atkārtojis kā animators atkārto savām lellēm pudeļkorķus zem padusēm bet agriezīsimies pie pūšļotājiem kas ar savām lellēm ir ienesuši mūs ņūorleānas peldabseinos tik pelējušos un trūdos vārtās vārnas tādas kā grūsnas gārnas varbūt par ar nazi nogriezt spārnus vienvārdsakot tik riņķī un apkārt nelaiž klāt patiesībai kā mazā glāzē būtu sabērts kilogramiem zelta varbūt varakļānu velni saviem zirgiem devuši dziru dzert par ko es vispār gribēju vēstīt protams ka par dzīļu psiholoģiju atsegt vienreizēju ornamentu vienvārdsakot sasniegt patiesības un atklātības radīto radurakstu tādu kā dzesētāju motora ribām gļotētāju un es to laižu bet svece nāk ārā rievaina un tā negrib pret psihotājiem sacelties tā reiz ir nospriedusi savu apvainošanu un vienmēr būs aiz durvīm slēdzama būs kā atraitne vecmeita kundze bez stabiņa gaidīs uz gultas un redeles deldēs viens ir skaidrs dredi ir jānogriež arbūzs ir jāpārsit un sēkliņas jāizsit stikls ir sagatavots āmurs arī pa rokai gultas gultņi un atsperes ir saziepētas kā skrotis laid tik pa stobru ārā laid tik pa taisno uz āru uz depešu uz modes kliedzienu es jau redzu kā tas nāk tarkšķēdams gribētos jums ko piezemētāku pavēstīt lai varat ar to iet gulēt nevis plēst miesu ar plēšām nevis jau nu kaisīt amonija sāļus or štoļi es tā civilizētāk varbūt nevajag visu laiku skrāpēt acis ārā kā bestija kā es jūsu māgā ieklupu kā berzu jūsu jonus velc tik ārā savu štirlicu tas jau šlaugans un tā vietā jau sen darbojas motoržāģis un pavardu sargā arodi tik biezi kā bruņuauto stikli un papēži velc tik ārā savu stileti noliec to pie durvīm tā ir etiķetes mācība tā nav tava batālija kurā tu uzvari ar augšā parautiem svārkiem tā ir tava elpa ko tu ievelc tas nav nekāds kods kurā tu ieliec savu dvēseli tas ir pašradīts cirks kurā tu kalpini savu rūpnīcu tā ir tava ēna kura liek podam sarkt un kura ir tik lētticīga ka atstāj tevi mierā kad piečurā bikses bet nevari atvērt raiferi jo tas ir bizantijas biezs tas ir tik piebriedis čurulīzes spiets nejaudā jau arī viņš ar savu bakstāmo koku bija pienācis pie vitrīnas un rādīja uz manām pārts lai akcentētu olnesību vidutāju gubas un tā tālāk kā velosipēds es slīdu pa ermoņiku statīvu tie visi ir tirgīza logi kas izgaismoti panorāmā tas viss ir tik būtiski tik esoši un tik šokolādīgi ka nolaizu pirkstus tieši pirms galvenās erotikas galvas nonešanas pa esības trepēm kā uz templi būtu pieslēgts tramvajs un tas atplestu savas divviru kājas ar kājslauķi saslaucītu tavas zeķes un atmestu atpakaļ pagātnē tīrīt logus bērnu slimnīcā kur tu paliki par zīdaini, jo tev bija vajadzīga medicīniskā palīdzība tāpēc tu izrāvi savu zobu un atdevi kopējās vietsabiedrības kasītē pie lodziņa atdevi vienu savu zarniņu, nadziņu, nēzdodziņu un savu dīdžejsetu ar kuru biji pelnījis iztiku bet tagad paliki par balerīnu un aizkaros ietinies ielikies vietējā dzertuvē paprasīt uguni izgāji piepīpēji un aizdegies visā tajā kūstošajā plastmasā kas acis padarīja par kodolreaktoriem un mutē bija tāds tvans ka tv tornī visi zvani salauza armētās siluētu vērtnes un tās visas sabruka kā acāliju drēbjuskapis kuram būtu uzsēdusies resna dibene un atstājusi aiz sevis zobudiegu pēdas. nekas tāds personisks tikai tēli kuri maļas ikdienas apziņā gribas tos palaist dēt lai tie aiziet pie savām pirmsmātēm un lai tās par viņiem rūpējas es savu zeltu no kakla esmu izrāvis un taisnā triecienā ielaidis savā atspulgā it kā nevarēdams izmukt pats no savām lamatām anno suki tā sakot.