Viena lapa - Post a comment

astors piacolla mežā atrada zvēru taku un gāja likt cilpas, iedzina zemē zemējumu piesēja kapara vadus kas slīd nosūdzēja kaimiņus vides sosā, ka tie izlējuši zemē ķīmiju un izindējuši visu dzīvu radību kādu divu četristabas dzīvokļu platībā un gāja ar savu gumijnieku pēc cirvja, jo gumija zem zolēm smirdēja pēc amonjaka kaut kāda trula kaula manjaka kaut kāda kafijas aromāta kaut kāda nebūt bet ne jakā un tas bija visnotaļ izsmeļoši no viņa to uzzināt, jo naba bija apstājusies griesties un tās raidlaiks bija nolikts uz pusdienu jo tad poseidons izlaiž savas gāzes kā pieguļā sēdēt ar glāzi rokā, blakus pa rokai nolikta sieviešu somiņa un tiek runāts par politiku par polisu kura sienās ir nereti redzēta sieviešu prese es pat teiktu ka emancipēts bipēds ir spējīgs izspiest no sevis dzīslu un tās paspārnē ir iespējams uzpīpēt var arī ar triciklu ietriekties veikala presē un tam no sarmojuma nobirs vitrīna un mati būs tik gari kā uz koncerta biļetes es viņā ietriecos un tas notika, visi vitamīni nosirmoja, visa maza radībiņa kājas dimdināja es skrēju vienā jaciņā man plecā bija maišelis tajā piens un diegs un es lecu nezinu cik ilgs bija lidojums, bet gaisā parādījās smaragds un tas bija viss par to bipēdu un kaut kas arī mazliet par gauju un atstatumu starp diviem, kas gribētu būt trīs un vairoties līdz simtiem dzelzceļu sekundē mērodams bīpeds bija cara laika bīdāmais krēsls ar starpteci tepat uz bikšturiem uz viena rosola ietetovēts riksis uz otra krēsla roktura ietetovēts biktstēvs un abi smejas par šo amizieri it kā tas būtu uz otra rēķina, it kā ne viens ne otrs nebūtu par sevi pārliecināti un būtu matos ieķemmējuši slidas štoļi bet nu vismaz mellenes, visu to pelēko masu ar vienu gāzētā dzēriena sprakšķi ar vienu makšķeri pār plecu ar vienu vecu plintusu ar antresolu un strādivāri vijoli jauc ārā un padari to par placdarmu spicai rotaļai kaut gumijas to ļautu, kaut lokācija gūtu baudu, es pat varu vienā kaņepes centrā ietriekties ar lidaparātu es pat varu būt torpedēts tomāts nekāds ne tāds ne šitāds pa nullēm viss tiesas vārtos viss bez ierunām un cikliem it kā mieti būtu pilni ar sirdīm it kā matadors būtu piečurāts pie sienas un nespētu izvairīties no matu cirtām it kā viņš būtu motorizēts un atteiktos no savām kājām buļļa acīs viņš būtu miets, kuram nepiestāv nekas no ratinīkas kolekcijas it kā tas būtu balta acs, it kā tas būtu es ar torero sambrero kuluāros mēļo tējas mīļotāji tērgā tērē dārgo laiku sarunās par libido par limpopo par kuveitas zeltu un naktstauriņu tirgu varētu būt ovāls, bet tas nepiestāv manam imidžam, tas paģēr, tas pavēl, uzveļ man vainu aizsten garām ar baranku veidni atsper tomātu aizsper veseri izcep varētu arī pietikt es jau tā esmu aizsvilies es jau tā esmu marcepānā pirkstu licis tas sacietēja un atcietēja tas nemitējās runāt uz mani uz tevi uz biktstēvu uz debesi un jumi zalkti un skudrulāci bruni pat no savas gribas atteicies pat no visiem neformālajiem azaidiem kaut nu būtu pats nācis ne stumt tapis panadzis ar celmlauzi brauca tirgū maizi ici un atbrauca arī ar vezumu kuvaldu kupāti stopē mašīnas uz ceļa tirgus tante zaļiem rīgas zobiem met man ar mēnešbiļeti es izvairos nodarot miesas bojājumus blakus stāvētājiem apstājējiem un pašgājējiem melniem baltiem ovāliem un zodainiem sviedrainiem pinkainiem sklerotiskiem brežņeviem slaidiem tantes paiet garām resniem sēžas uz sejas ja esi rojā piestāj pie brežņeva viņš tev noskaitīs tēvareizi, vienu knipi iedos un dos iedzer vienu mēriņu konjaka, ko izlies uz ietves lai daiļās dāmas dikti piktotos uz viņu par šādu amizieri un lai viņš pie tā sava nolāpītā friziera dāvida vairs neiet ar marioneti bet nes pats savas zarnas uz paplātes uz plīts lai bārsta savas anekdotes tās mums ir riebumu dzenošas un skaidrs ka neviens nebūs miltos vārtīts lai tās noturētu par omleti pat ja to būtu taisījis pats mārtiņš rupjais.