|
| Jun. 27th, 2019 @ 06:06 am |
---|
pireneji krasta masīvs drudžaini savirknē valodas slāņus kas nav slāņi bet gan daudz saikļu kas savieno silablus zilbes savieno savieno savieno suns ar sūdu spēlē korī mēness iemet akā roku iedod man kādu ārprāta gammu un iedod man kādu labu ideju ko izvalbīt vandālim pa kori jumta rore radošs uzņēmums staigns stigmats neiespringsti cik aizvainojoši aiziešu uz kori izdot rokenrola rukolu un iedod man patmīlas reidu tas dibenzeķe ar saviem sātaniskajiem tetovējumiem paņem un piesēžas dzers alu kamēr es strādāju rokas kabatā un no otrā stāva pa durvīm ārā ej bekot makšķeres un labu taku uz neredzēšanos tā es pārdzīvoju savus sirdsdēstus tas taču ir labi ka es izvalbu acis mazliet katastrofālāk un atbrīvojos no toksīniem mēness savu roku sniedz pārejai pār upi un no manas putuplasta birkas izniris ir cilvēkziņa izniris un sasniedzis savus ruporus un daudz nesis pretim ismaelam un tas viņam ar aizvietošanas mugurkaulu ir dāsni radījis neradikalizācijas manieri un dienas ir pievienotas tik izseniem pretmetiem ka miegs ir vienīgais kas nebija pareizais uzstādījums kā tas vispār bija atnesis savas pamperu pēdas tas bija tajā teātra bārā kas bija uz elizabetes ielas un viņš bija pie rukolas piestājis un ar riekšavu aveņu sarunājis bizantiju sašķīdināt un lejasmeijere ar apsildāmo grīdu bija gājusi pāri putekļu sūcējam ar sēnalu birsti revidējusi riekšavas kamēr viņš bija izberzis savas lapas baltas tās vienmēr cinkā laistījās un neviļus bija ienācis kapteinis granāta un lādēja un lejup augšup plātīja savas tizlās kārtis un mēness bija viņam savu roku devis tik izdilis tas vēl nebija bijis bet ja bija tad bijis nebijis cik lēta trika varā esot viņš savu pesto sāka smērēt uz galda un reikjavikas stacijas tualetes podā bija izcēlies ugunsgrēkam līdzīgs strīds tas pārņēma klātesošos kā ostāmā līme un ostas strādnieka sadzeltā roka ar baltām kurpēm un starainām biksēm tik lielu grēku es vēl nebiju redzējis un lukturi saplīsa no omas vien visi omi un ampēri izdila miesās rievas pār pieri pāršalca sliedes un slienājies vien ar savu dunci uz ezera tas ir vietniekvārds kas bija viņam licis ercenu un tagad tas riekšavas krāva kā kvēli lai ieslēgtu raženo mucinieku dēli un lai radītu savam gadugājumam piemērotu ieroci kā sērkociņu sēlijas apsargu un daudz nacionālā goda aizgāja patēriņam mēs ar viņu pat bijām dzēluši raugu un stipri runājuši pret varu bet nekadnebukadnecers bija viņam visus burtus atņēmis un sānielā piespiedis pret sienu un triecis dunku pierē paribē pazodē sitis ar zveltni un samīcījis pinceti līmē. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |