Viena lapa - Post a comment

Parasti no rīta man ir pesimistisks skats uz priekšā stāvošo, bet šorīt sāku teikt labrīt visam pēc kārtas, zālei tur, sūnām, žogam, putnu čivināšanai, pat zvirbulim, kurš bija pienācis, kamēr pīpēju un kuru tikai tagad atcerējos, un tas mani piepildīja ar pozitīvu humoru un vispār nekāda rīta īgnā noguruma vairs nebija, pat pa ceļam nolamāju kādas trīs mašīnas un nejutu par to pašpārmetumus.