Zanzibārā saullēkts noziedējis ziedu tumsā ziema revidē ecēsas atvilktnē puķes saziedējušas nomaina apakšbikses apsējus nomaina putnus kokā mazajā vatenī sēž cilvēks un mugursoma runā kā personīgais radio kā interaktīvās brilles ar cedeles antenām brauc garām tramvajs mazais vilciens kā izcēlies gulbis pār pludmalē izgūlušamies savstarpēji saistītiem īstiem sūdiem apvilktiem ar ādu un kompartmentalizētiem ziedu čemuriem no kases neatkarīgiem un brīviem no jebkādiem sārmiem kas paliek uz lūpām pēc zīmējumu nopūtām kā valis būtu iepeldējis līcī un viss ciems klausās kā viņš naktī gaudo kā remontētu lielu kuģa korpusu no iekšpuses ar visām lustrām un stenokiem. |