Viena lapa - Post a comment

Ganeš. Viņš ir orientos atkritumos. Viņš mums ļoti dozē patiesību, bet tā ir nojaušama pēc nejaušiem vārdiem, pēc Letīcijas lietustelpā, pēc lieveņa aparuma un kājslauķa apkaluma. Kad viņš nav intoksicēts, dievišķs, kad ir, tad vazaņķīgs, lietus līp, sniegs krīt, līdzsvars mīt starp zemi un debesīm, bet kodols krīt aizmirstībā, tāpēc ar krītu zīmē burtnīcas un lupatas, kas izskatās pēc burtnīcām, kas izsakās par vīnogu kopumu ratos sēž un rikšo pilna bikšupriekša atvilkt gumijas raidīt zalvi ar salveti aizsegt segu lai tajā netrāpa meteorīts vai viss ir divdomīgs vai tikai man tā šņiež. Viņš nogrieza gabaliņu botulīna un nometa pie orākula pamatiem, lai nieze nonāktu Ņēžā un lai viņa tur applaucētu lūpas, jo uzrotītas rokavas raka kamēr atrada ķīmisko zeltu pēc kura inspicēšanas notika triviālais un konģeniālais.