 | Nov. 11th, 2018 @ 06:09 pm  |
|---|
|
kreatīvisma kristas auss specefekti smieklīgi tā atzīt, bet ieslīgstot peripetijā ar pirmajiem kafijas vārtiem, mēs atplēsām jauno aploksni, mēs vēl nezinājām, vai kājas ir siltas, tās bija siluetētas, smieklīgi vārdi, tiešām vaļi, droši vien tas attiecas arī uz pašu cēzareju un skumji apgalvot, ka pabeigtais darbs kad jau katarse ir izšķebināta, viņam bija dreivs, pielaist nelielas, bet daudz kļūdas un dzert sojas cepumus mēs likām viņam cilindrisko apogeju, mēs gribējām tiešām nepareizību, kas bija degviela, mūsu mīļie moluski, skaidrs, ka es nesaprotu neko no tā, ko tu saki šajos kadros, tam pat nav nospļauties vērts tas pat bija didaktisms, es jau tagad iespringu pret visu dabisko, tas nebija mūsu interesēs, tās bija visas ar kārpiņām nosētas, tās visas bija selgā, do dīvāniņ kā izsekot poltergeistu viņa noziegumā, skaties skatienā ir skatiens stienī ir batuts palēkā pa ampērmetru laidies miegā un saproti, ka tas viss ir teātris, tas viss ir sports, tas ir devītā gada mikelandželo tas ir davinči špenglers tas ir taisnvirziena kustībā pielīmēts ar māliem apsmieties var un tas vēl nav viss, es nebiju necik stiprs, kad mūzika saslaucīja kodes tajā bija suspenss saglabāts un tad viņš pabeidza uzgūlās virsū ar visu svaru un viņa prasīja, tu pabeidzi, o jā, lieliski. un tad protams viņi nevarēja ilgi izlemt, kam paliks pilnais prezervatīvs. filma ir šķēres, kadri ir safilmēti tā, lai tu varētu safilmēt sevi salīmētā haskijā tajā dildo meldiņā tajā smagajā artilērijā, kas top zināma un kopš tā brīža ir zināma uz visiem turpmākajiem laikiem. jauki brīži, sprīdi pa sprīdim un vēl arī villified aktionmaster onion cknacker dutyfull smelī smailī klaipēdas veicējas un smieklīgas semenes stikla raidlaiki spoži kūkumi un ūkas stiegri staipīgi mezgli strupas un sniegiem klātas virsotnes tās visas ir mezglu valstības, kuras atsiet atcerieties vai arī tie būs aizmirstie bagātību depozīti stipri kā skumjākās acis stereotipā aklā ludviķa beķerejā stiegrā kaut kādā krustojumā lec luksofor lec staipi manu paildzināto stiprumu un laika joslu laika spoku izveidotu birkenbarkenu pat tad kad vecāki nolīgst jaudīgu pra firmu, kas izstrādā viņa bērnam inscinētus notikumus mūža garumā līdz pat trīsdesmit septiņu gadu vecumam un tad viņam dod 18+ uzlīmi, ar kuru viņš iet pie dievturiem un tie viņam dod kvadrātu, kurā saprast, ja nav nojausmas, ja nav taureņu, man vienalga, taurenīt, es jau tagad esmu pilnībā starmešu gaismā izvadīts kā stūrakmens tieši tangensā un kodīga jēra staipīgā stilistikā tieši tajā laikā kad viņš saskrāpēja savu jauno teslu tikai dzirksteles redzēju, kamēr viņš skrēja starp stāviem un meta pastkastēs skrejlapas un tad viņam skrāja līdzi ar visu nāvējošo pirtsslotu akvamarīna mandarīna jaudīgas gultasmašīnas staipē un gandrīz reflect staipi līdzi gultu gumija velkas stiepjas esi saziepēts un jau tagad viņš sēž neizteiksmīgā pārnēsājamā kulbiņā viņš sēž un vada jauno teslu street test klaudestīns ubags iebāž roku kabatā izņem d formas nieres basic strenglers and pringles un staipi vien līdzi jēgpilno renesansi staipi līdzi krizantēmas un volānus ar jūsu nevienmērības apkopēja ir nomazgājusi daļu ekspozīcijas kaudzītes ir savā vietā bet mēs miskastē atradām papīrus, mums ir foto, dokumentācija, mēs zvanījām apdrošinātājiem, tu mani satiki pie dienesta izejas un es tevi izvedu pie tauriņiem tur bija vieni vienīgi procenti, samazgas, sviests un margarīns un es biju vertigo stāvoklī, kad viņa nokrita pa simts pakāpienu augstām trepēm un mēs to prezīti tipa tā kā izmetām misenē un viņa grib grib grib un tas bija viņa lētticības apliecinājums un tam visam fonā bija kādu kanistru brukšana un trokšņošana un tad viņa izvilka to precīti no misenītes un iesmērējās ar to tas ir tad kad vīrietis ir iekšā sievietē, un ko tas nozīmē tev? kad ekspozīcijas uzraudzītāja nekustīgi sēž un klausās tiešām delikātas delikateses kā šprotes un taisnošanās vērienīgu un arī riekstiņus tādā kā cukurotā apvalkā tādā kā mazos vates pikučos uzreiz redzams, ka viņa ir manipulatīva ar gaistošu aproču pogu un vairāk pa labi vienmēr ir grūti atcerēties viņas vārdu, es nespēlēšu šīs spēlītes hehehe viņš tiešām atcerējās viņas vārdu un ko, kāds tad bija tas pamatdomas atjautīgākais varbūt vienkārši vajag atzīt, ka tūlītēja spraiguma kailums mani neinteresē un stāvošā ūdenī iemests mikrofoniņš met monētiņu saķer spaidu darbus tūlīt būs kontzija un visiem no tā kļūs labāk, jo no šādiem manevriem es kļūstu arvien šampūnaināks un es esmu kukurūza, piparkūka, mētra, sandra mētra. |
nošķaudījos, šķiet, kāds runā par mani
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}