Kaut ko strukturēt, man ir aizspiedumi (labi, ka atgādinājāt pabeigt berlīni aleksandra laukumu, tas francs beigās nomira un atdzīvojās kā alegorija ar jēzu kristu, kuru krustā sistu uznesa uz golgāta kalna un pa kristīgā radio radioviļņiem tiek konstanti atgādināts par konstanti, kas ir negrozāma, nepieskarāma un rāma rāma upe tecēj aiz to biezo kažociņ čūska tecēj tesa cirvi čurāja uz taciņas bābeles mauka ar septiņām galvām un deviņiem ragiem jāj uz purpura lauž sev rokas kož sev lūpās tā ir bargā pļāvēja par nāvi to sauc un par bestiju vesela komanda goti ieņem mūsu vietas tūlīt sāksies rokkoncerts. |