|
Berlīne kā Bērlīnē Aleksandra laukumā bija sava stiga ar raķetīti un mērens ziemeļu rietumu vējš ar slapju krusu un tuvplāna marionetēm, kas skatlogos skatās, vai nenāk kāds briedis ar slaveno kaku maisiņu un ovālajiem zēniem bez jebkāda kaku maisiņa un tad tas tuvplāns attālinās un sakņop uz savu taisno vienīgo darbīgo daudznacionāldimensiānisko straujo kailgliemezi, kas nebija pat vairs uztraukts par darbu ar tele ekrānu un tajā mierīgajā stādā, ko bijām vienisprātis sapratuši staignajā pliko dīdu mājiņā bija raugs un rausītis ar strupu astīti un defoltu uz zoba tas lika mierīgos instrumentus un gaidīja kafijas pauzēs laminēto gruntsgabalu ar acetoniju un skaisto buru rausīti mērkaķīti un staipīgo akluma graudu diezin kā tas būtu varējis mierināt mūsu vēlīnos strupustes klukstes dedzināmās paracetamola aklās straujās tajās bija kaut kas teatrelizēts tāds kā atgāzēts straujš ūdens bez mitas sitas pret klintīm pret bluķiem un olām staigā tāds paracetamola kostīmā uz aizmuguri un tausta ar saviem garajiem spicumiem tik vien kā sev krūtežu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
