Viena lapa - Post a comment

Šodien tāda diena, kad nekropļoju valodu, ko man neviens nav teicis un ko es nekad neesmu darījis, lai gan nopietnas nobīdes no Platona ir novērojamas, tomēr es domāju, ka Arnis man piekritīs, ka izsmiekla izteikšana gadījuma vārdos nav bailes no klimaksa, bet gan slimīga griba izpētīt antiklimaksu, lai varētu pieredzēt paradīzi vēl uz zemes un lai slimība būtu kādam citam, piemēram, kroplim, kurš savās ciešanās attīrās līdz baltam papīram un tad tam, ko sansāra uzraksta, viņš notic. Es pastāstīšu, kas ir pamatā rietumu filosofijai, kura sniedz atklāsmes ne tikai rietumu paradīzē, bet visā izplatījumā, kur ir sastādīti tādi kartupeļi, kurus mizojot un apēdot, var izsekoties tam, kā vieninieka un nulles pretnostatījums izveido lego konglomerātu, lai nemeklētu labāku vārdu, ir jāstrādā ar to, kas ir priekšā. Nu, ko, vai šis vairo manu autoritāti. Jūs vispār zināt, cik es esmu ieguldījis rakstīšanā? Man par to naudu jau būtu pašpietiekama saimniecība un subaru forester, nevis kā Katrīna tur pārbūvē rūpnīcas telpas, čista darīt nav ko, gāju vienreiz no gaujas un viņa sēdēja telefonā ozīrisam no ārpuses garām ejot gribēju iespert viņai pa pārlikto zābaku, bet čota ai, tu paskaties, kāds efekts ir rakstīt punktā, kur es uzreiz esmu novērtēšanas zenītā un ikea_literators, kurš ir klisterī ar mūkiem un iepūt tu viņam, kad viņš stāv Dieva priekšā jebšu es viņam maksāju naudu, par viņa literārajiem sacerējumiem.