Kad pozners intervijā asanžam beigās uzdod jautājumus no sava drauga prusta, tas ir lai atgādinātu par cilvēcīgumu. Mūsdienu intervijas par pamatu ir ņemta nopratināšanas procedūra, tikai tās neveic represīvas iestādes, bet cilvēku sabiedrība, bet mans jauninājums ir tāds, ka šī cilvēcība nav galvenā esības forma, tā uz to norāda. |