cilvēki par mani interesējas, kamēr es uz viņiem neskatos. eju pa ielu savā uzvalkā un lillā zeķēs, nesu rokās šādu lielformāta ilustrēto grāmatu
apstājos krustojumo, pagrozos, skatos, pie ozīrisa stāv, pīpē kaspars vanags, tā ieinteresēti mani vēro, tad saprot, ai tas jau viņš un novēršas. eju tādā daunerī, domāju, laikam mana misija ir tikt galā ar šo ai tas jau viņš vai nu man tā tikai šķiet vai kā savādāk, plašākā nozīmē vai kādā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
