|
aprabēta izlikās, ka nebija mani redzējusi, kad es kopā ar kolinu rastapogu metu mērķī septiņdesmit deviņus nažus, un tie visi ietriecās centrā un cik bija vietas un tās vietas bija tādas sekojošas apoloģētiskas es pat teiktu kārļa zariņa stilā mēs ar lidmašīnu lidojām uz aeroflotes reisu tabu-melhiora dzemde un viņiem visiem bija rubīni, es pats savām acīm redzēju, kā cēlos no latgales un uz latgali vienreiz aizbraucu un tur redzēju rotu gvēlžļaudžu grupu un vienu garu turīnas burku uz linoleja es to visu redzēju ar aifonu rokās tam bija pielikta siksniņa uz kuras balstoties var saturēties un tad raisīties un delverēties pa strautiņu mēnesnīcā un rupjā smilts sagāja krastā, sagrūda sev virsū smalko smilti un tad redzēja, kā riet saule no partera. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
