Viena lapa - Post a comment

Gan jau baigi labie stāstiņi. Galvenais, lai liekas mierā, kad viņam saka. Jo daži sagrābj aiz rokas un velk klāt, saki vai nesaki, pilnīgi no visa spēka jārauj tā roka ārā, vienalga nelaiž. Nē, nu beigās jau palaiž un viss štokos. Bet nu viens bija atbraucis pie mums kompānijai līdz, un tāds apdzēries, kā sāka muldēt visādus rupjus piedāvājumus man un A. Es viņam saku, aizveries, vienreiz, otreiz, bet jo vairāk saki, jo vairāk dirš, vienkārši dabūjām braukt visi ar taksi uz Rīgu, citādi nebija nomierināms un dabonams prom. To es tā, šodienas vispārējo ciešanu atmosfēras iezpaidā laikam.