|
Kaut kāds bankrota bankets ar pankroka bārbiju. Nepiegādā vairs svaigu pienu, jo esmu aizvainots par to, ka uzmani kliedz, uzmani raud, uz mani runā. Kļuvis jau kā biezs, zaļš krupju stikls, sūnains, metropole ir tur augšā virs notekām, bet es ieēdos savas somas materiālā un nelaižos vaļā, mans pēdējais krampis, pēc tam pa vējam, vēl pāris purnus iemīcīt |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
