Viena lapa - Post a comment

apmetnis atbilde skaisti spīd saule un mušas cep savas mēteļu oderes, jo tajās ir mušas ar krāsainiem spārniem, mums pusdienās bija sakaltušas aronijas un divi litri piena sūkalu un arī brezenta uzgalis zīmulim, jo tam vēl neviens nav piesējies un tāpēc viņš iespīd gultā un staipās uz zeķubiksēm un sapinās un drātējas un tur tik garš tukšums pa priekšu gāja, ka viņam lauza kaulus un viņš stipri virpināja pirkstos bulīmijas vēstulīti un tajā bija atmiņas par kara dienestu, kurš karājās plakātā virs etiķetēm un tur bija arī smilšpapīrs un viņi abi ar zīmuli aizgāja pastaigāt pa pleskodāli un tur satika rudzu riku un pierijās ar viņu un viņiem bija brilles un viņi mācījās stādīt kokus ar cirkuli apvilkt ap acīm ovālus ilustratorus un ar lustru sarokoties, lai tajā ielīgotos un sasmietos par mierīgo laiku, kurš kūsā un kāss ir pie beirutas atnācis kaut kādā dubļainā jūlijā un miests ir pilns ar plikiem pelnutraukiem un viņiem visiem ir ilgviļņi un zelta zobs smaidīgs tāds apogejs un viņiem patīk līme, ostīt citrona sēklas un smieties par matos sabirušiem snīpjēdājiem un plakaniem kalniem uz jūras pusi stūrējošu ainavu sniegos tītu zeķi un baranku lietu, kurš nav apstājies kopš otrajiem ziemassvētkiem un tagad jau pāraug par episku birzi un tajā var sasmieties, cik tālejoši ir sapņi, kurus var pastumt ar akumulatoriem un tajā draivā vēl arī bija stikla tara un beigtas lieveņa laivas mētājās pret asiem krastiem bija saderinājušies arī sniegos un papīra kurvīšos turēja ēdamkarotes un smieklos locījās, cik tas daiļi izskatās, ka uz pēterupes tilta sakārtojušies gulbji vemj sev apkaklē un tad lec uz ronīša, kurš trāpīs sniegotajā prātā, tas izliksies par biklu elku un stumdīs savas saraustās mantas, lai tajās atkal parādītos locekļu skumjās spalvas un trūdošā upe atnestu smieklus arī tiem, kas vemj sev virsū vienatnē un atlocītās piedurknēs ielocītas ainavas pēc Petroženska motīviem un viņiem arī ir līme un viņiem ir mākslīgās uzacis un viņi ir lieliski tajā, ko dara, lai arī pūpēži ir apsēduši viņu garaiņus, tomēr Svempes kundze viņiem pie durvīm atstāj svaigas amībijas tā, ka paēst var un var arī iedot vorlokam un apsmīnēt šalli, kurā ietinies lielisks cilvēks vārdā Kalle.