Viena lapa - Post a comment

we had to carry heavy stones to the rain dagerotips tad es tos pīlādžus gatavoju ziemai, lai rudenī un pavasarī nav jāslimo ar iesnām trīs mēnešus pēc kārtas un ziemā jāēd c vitamīns un jāguļ diendusa un nav jāpīpē dūmi, jo tie pasliktina imūnsistēmu un ir jāskolojās par industrijas kapteiņiem un ir jāražo zēni un meitenes un man ir viens sakāmais, ko es negribētu noklusēt, jo tas attiecas uz visām māmiņām, bet tas nav skaļi jāizpauž, jo tas ir noslēpums nr.3 un mēness tad pienāca pie katla, paskatījās, ka pīlādži ir mazliet uzsildīti un bija arī pāris burbuļi un tad viņš atvēra logu un nolika katlu atdzist, lai varētu uzsildīt vēl divas reizes ar cukuru, kā nūdistu pludmalē to mācīja cilvēks ar segvārdu un tad saulē es trīs reizes kārtīgi iesālījos un tad es biju peldēties un šūpojos viļņos, bet nekādas homoseksualitātes tur nebija, jo man vispār karnālijas nav pie pases piesietas un iesniegtas kur tur kaut kādā ecole superiore un man tāds rezignēts patoss neliels kaut kāds baldahīns es tagad taustos, jo ir pagājušas trīs dienas, iekams es biju uz tā bazalta kuģa un tad tas kuģis papeldēja pa strumi un es koraļļos gremdējos un dziedinājos un sastapos ar nārām, tās bija visskaistākās nāras pasaulē un viņas bija brīnum jaukas un tad sastiklotās burkas kārtojās plauktā un katru rītu viņš apēda pa karotei cukurotu pīlādžu tādā veidā izvairoties no apaukstējuma regularitātes un pa nāsīm viņam nāca asinis, jo viņš bija tērgājis pie tirgus ar placdarmu un tas viņam bija sastāstījis, ka jāēd kotletes rītā un vakarā, tad augšot garāki nagi un tas viņam nebija vajadzīgs, jo viņa ādas maisā bija nazim spals tāds kā apdrupināts un viņš nesaprata un neatcerējos kur un kā tas noticis, ka skelets ir tas spals, tas spals ir tas skelets un viss iekrīt makā, ja nekgrīt garām alhs ir varens un viņš ar vienu starpspiedienu izvairījās no visu reliģiziotātes pieminēšanas vērtie sālstabi bija no viņa atstājušies un atstājuši nošu burtnīcu, kurā viņš ar tintes pildspalvu bija atķeksējis vietas, kurās jāpiesit ar kāju, tas ir, ņemot vērā, ka kompozīcija tiek izpildīta liegani un visi iesaistītie saprot, ko dara, tas ir, ka viņi ir trennēti un izprot lietas būtību līdz tās visdziļākajai sirsnībai un mēs tad vakarā gājām pie kursabiedra un bēniņu dzīvokli tekalēt pa istabām un tērgāt ar pelēm, kuras bija iesauktas trešajā kursā, bet nevis armijā un kurām bija pilnmēness siers un tabakas trauks, kurā tās glabāja redīsu stādus un mēs vienā tādā vielmaiņas ballītē sastapāmies ar dolomīta iežiem un viņiem visiem bija krāsainas cepurītes un viņi tās noņēma kad mēs piesēdāmies pie kamīna dzegas, lai labāk redzētu dzeju, kura staigāja pa istabām un skrubināja aizkarus, jo viņai tā likās, ka vienīgais patiesais mutes ermoņikas stāvoklis ir stāvus krūšu kabatā, lai gan tas nebija diez cik liegani, tomēr atmosfēra uzkaitējās un mēs ņēmām virsroku pār dolomīta iežiem, jo viņiem nebija ķēriens uz socializāciju un tāpēc mēs savās pleijera ausīs nospiedām spēlēšanas pogu un aiztraucāmies ātrā sporta auto restaurētā tādā un vispār pa to šampaņu izbraukājāmies tā, ka visas pilis aiz mums palika ar nosvilušu asti un tad tas salūts, es varētu apzvērēties, ka tas bija sarīkots par godu bastīlijas krišanai un mēness uz to skatījās ar domīgu uzaci un es nevarēju apvilkt savu krokodila kostīmu, jo tajā bija parādījusies netrafarēta rieva un man bija sev jāpiekodina, ka ievērot pamatprincipu pirmdzitību ir augstāks gods par kilogramu fasēšanu, lai tajā skaitļu jūklī varētu sazīmēt kādu samiegtu uzaci un tad es arī tā gāju ar plinti pār krūmu pa visu mierīgo ielu un mēness man piebikstīja pie pirksta un teica, lai es ienāku tajā tur trepjutelpā, ka tur būs fašisma noslēpums, bet es negāju, jo man bija piromāna skatiens un arī kulē trīspadsmit gaļas pīrāgi, kurus es gribēju atdot gulbjiem, lai tie tos aiznes uz siltajām zemēm, kur pīrāgi piesitīs ar kāju pie zemes un kremlis nodrebēs un notrīcēs visi kopā saaugušie pirksti, kuri tin linoleju līkločiem vien, kamēr gar acīm viena vienīga ģeometrija un nekādas algebras, kur tad algebra, kad virs galvas karājas trīs centneru baseins un tajā ir ielikta zelta zivs bez uzpurņa un bez sāta sajūtas tā šaudās un rada švīkas, kuras ir koģenerācijas pirmprincipā un neskādē man neko no tā pabeigt ar rokrakstu, jo mutauts jau piešņaukts ar tabakas dozi un mikimauss ir luksofors un snaipers ir kailgliemezis, lai gan tāda lietu kārtība nav mūsu interesēs, mēs tomēr pavēlam sev sēdēt mierīgi, kamēr beidzas svinīgā daļa un tad ar streipuļu kustību izsekojam akvedukta kaut kādu tur attīstību vai birsti, kurai ir beidzies derīguma termiņš, ko neviens neievēro, jo šeit ir ekonomiskā klase.