Viena lapa -

About  

Previous Entry Jul. 18th, 2017 @ 10:34 pm Next Entry
cilvēki saulē tuzatable stalin is not dead kolimā! incongruity selfish pexy very welcome to the side of the river nelielas problēmas ar orientēšanos sportā sustenance very big problem ar kaut ko jāsāk "un slepkavas turpina dzīvot". šlokenbaha pils izlīdumots izstaipīts ķermenis neviens tev nelika iet ārpus pils mūriem tu esi nonācis ārpus civilizācijas pie meža zvēriem un pie gariem viņi tevi uzņems sevī tevi apēdot, bet es barošos, man būs paštaisīts kompass no metāla atgriezumiem un naglas un man būs papīrs ar pildspalvas punktiem, pēc kuriem es vadīšos šajos necaurejamajos mežos, kad bija tikai viens cietoksnis starp mūžībām un mēs iegājām mežā un mums pavērās skats kā tumšā ziemā saglabāt siltumu ārpus konstrukcijām mēs bijām kā tādi kuri ceļ sev cilvēku visapkārt, līdz šis cilvēks ir kļuvis par sistēmu un diktē savus noteikumus drastiski drakoniski bet diktē tas viņam netraucē būt arī albatrosam, lai par to nav visu laiku jādomā. baigi attur tas aukstums, es pat varētu izmantot vēl kādu sēžamvietu sēdvietu rumu ar kolu un ac/dc karogs pāri marlēm un apbintētiem cilvēkiem kaskās un ādas biksēs es viņām acīs skatījos un viņas mani ar monitoru sita stilīgās pērles es biju uzdancojis un matriksā man biešķīra licenci rakstīt banālas lietas man bija arī skepses pīrāks un vads priekš viņa, jo viņa bija kailgliemeze un es biju brežņeva zābaks smaks un veclaicīgs kā no pagātnes tāds neiedomājami lietojams arī ar biļetenu no voiloka un arī katorgas drānām un galveno nometņu pārvaldi apsūdzēja nevienmērīgā apūdeņošanā 0.1 bārs pāri neatminamiem laikiem uz laiku viņš bija zivs ir iedomājami pārtīt rasējumus un redzēt tur tiroli taroli un turuli specvienības galveno sintezatoru un viņam arī bija goliāts un septiņas nukleāras raķetes bez rokas spiediena ofisā neielaida un vispār bija tāds kā gailošs zobrats viņam pat patika smīnēt un tā kā ņirgt tā kā xmasoties un viņš bija arī spēcīgs kultūras cilvēks ar gubernatora manierēm un man jau patiek tie jaukie dibentiņi viņi visi uz zviļņa kopojas ar rokām viņām ir arī zīds un štrumantes un arī dāvanu iesaiņojamais papīrs un skeletu siekalas un arī mērsraga dzēlīgais humors o.5 grami kultūras orākuls saka mums priekšā kas mums ir iekšā vai kā mūsu iekšām izklaidēties tur ārā kur mīt patiesība un tev būs pēc viņas jāiet ar paštaisītu kompasu, jo tevi grib apēst savvaļas zvēri, kad būsi zaudējis savu pilsētas smaku viņi tevi nolaizīs kā kodolgalviņu un tu viņiem patiksi ar snīpi kāds tev ir ar savu laku uz kurpi es tev pat kuprī ieķēros un pluinīju bet tu man sadevi pa oderi un uzšuvi sev jostu no suņa vilnas un paliki to zem spilvena lai tava garīgā piltuve kļūtu par metropolītu arkādiju vinogradovu un viņš bija īpašs speciālists dzirkstošajos vīnos un arī runāja tā kā plaudis skatītos operas libretu un minstinātos patērgāt ar sevi par savu olnīcu un kadiljakā vārtītos ar vārītu olu un smelgtu viņam visa tā tīrība kas imponē labradoram, bet kaitina juri stučku un viņa brāļadēlu malvīni trusi ar kopīraita atslēgu un vietniekvārda pasi mēs mērām šīs vārsmas, kas uzšņaptas ar otu plikās pleses pakājē.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba