|
amoliņš ambrozijs neko nepasaka, jo viņam rakstāmgalds nav neko ko pateikt slauki dupsi gribēja vienu trāpīgu frāzi tādu kā ekscerptu no raiņa biogrāfiskās dienasgrāmatas, bet velk tikai gumiju man patīk rakstīt par sevi es te savu diendusu pienā mērcēju un ceru, ka miegainība būs aizmidzinājusi kādu fakultāti un varēs izlavīties tīrainē lai gan zināms ka apkārtnē nekā nav tikai tāls ceļš līdz gaismas avotiem kā elektrifikācijas gāzveida padomes tāda kā smags rakstāmgalds ir mana piere pieres masa neatklāšu jau nekādus pretaportē noslēpumus un kur nu vēl man kaut kādus sekotājus vajag. novilks bikses un izrādīsies ka nosaukums sociālie mēdiji ir vienkārši sistēmas atgremots žirafes katls tā pat kā govis atgremo kad noķer kādas mušas tā viss pārstrādātais nonāk sistēmā ar nokavēšanos kad jau vairs nav vērts smieties par to, jo jāizliekas ka tas neuzjautrina lai varētu no tāda leņķa ieraudzīt ka jautājumu nav tagad tikai stulbs vai kā baigā futūrisma mānija ar visu fašistisko ideoloģiju bet šobaltdien taču nav fašisma aizmetņu daudz tikai lielā gibralt politika kuras kuluāros nav skaidrs kāda veida dzīvesveidu šobrīd atbalsta pastāvošā iekārta kad cilvēki ir amatos kā pie kompjūteriem tā pie ēdamzālēm un manipulē savos resursos iedibināto dabu jo tās ir romas tiesību tradīcijas ar kurām mēs tagad cīnāmies tiesās un apdrošināšanas apelāciju zālēs atkal parādījies nenosakāmas izcelsmes amoliņš un tas atkal ir jāatgremo kamēr pasaule daba reģenerē sevi un maina ādu un nomet veco paaudzi kā papīpētu avīzi un piezemētāk ar saviem epitetiem tie dur pušu zeķi. neko jau es negribēju pateikt tādu traki tāda svillainība. dubra. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
