vēl es protu slīcināt rokas ar visu savu gadu rotu es izskatos varbūt pēc vampīra kurš skatās uz kraukli un domā tā žēl gan ka mans skatiesn grib tikai nogāzt bet fonā ir mākoņu krāvumi un viņš domā tā ja es domāju, tātad es esmu stārķis kurš pārlidojis ligzdu un tagad ir korķis bet es neesmu korķis es esmu, tātad es tu arī varbūt, ja tev vēl ir rokas bet man ir plastmasas klausule, kurā es salieku visu savu roku un taustos pa sevis paša seju un grumbuļoju jogurtu pa krūtīm un pa pieliekamo vandos pa tiem kartupeļiem kastēs es vispār ne pārāk labi saprotu valodu tā man ir tāda kā nepieejama vabole es viņā veros un raugos un runāt tā kā gribētu bet tad pārplīstu un no manis izbirst raugi tie paši raugi, kas pēc gilgameša pasakas motīviem kļuva man tuvi un dārgi draugi kā runas maniere mani būtu padarījusi par savu kalpu tā es tagad iros pa šo biezo māsas atvilkni un ni un ni nu nu nu tā nu gan nedari te var būt šmuce un varbūt pat tā būt, ka nepūt man pīlīti ar štrumbancēm baigais boss, baigais ercens vai kāds nu tur pluss no tevis nes mīnusi tu esi kluss, pat runas valodas tevī ir spoks klusē un gūglē un skaties caur brillēm es redzu ka tu neredzi, bet kāda tam nozīme visi skatās garām un garām ir jāskatās, jo tā liek uzliktās brilles kuras ir tā maigi izsakoties izliekts uzsaukums drāztajiem ļaudīm skaidrs ka dzīves kvalitāte ietekmē skatījumu uz dzīvi un pielaidi realitātei kas būtībā ir vienīgais būtiskais elements man tev te šādi jāpiebilst ka lai kā tu arī mani nemīlētu tu vienmēr būsi vīlies jo es semu paparde, bet tu esi vardes žults un ir skaidra vēl viena lieta, kura šeit līdz šim nebija pieminēta tas ir piemineklis pienam, mūsu tēvam un garīgajam skolotājam piena tēvam par godu mēs dzeram un viņam būs mums norādīt un nevienam citam. |