|
ruganovs savu meitas mīlestību izstiepis līdz mēram, kurš apliecina, ka iejaukšanās šāda veida procesos liecina par izcilību kaut kādā perversā vēlmē rakņāties pa sakrālo vai arī bez vajadzīgās informatīvās sagatavotības pielaidiet tikai visus entuziasmus pie viņu sapņiem un jūs zemi no debesīm neatšķirsiet, bet visas apspiestās vajadzības no difūziem skaipiem mūs visus padara par mērkaķiem, lai gan arī akmens ir mūsu saimē un mēs esam divas divviru durvis priekšā saviem priekštečiem frizūru gatavošanā ar omleti mēs iesvētam savu skaisto jaunību un dalām visas mālā iestrādātās ciešanas nejau nu mēs te ieslīgsim skaitliskos provizoros un mēs vispār nekādas sekas neuzņemamies priekš tās galējās tiesas, ja mēs būtu no burtiem uztaisīti, mēs noteikti varētu apelēt pie apaļumiem un izliekumiem, bet mēs esam centners bagātīgi mēslotas zemes un kad mūs izber pāri debess jumam tad mēs arī kļūstam par tādiem ratiniekiem kuri ir mūsu pieblīvētās apziņas bezapziņas un sakņaugu dārgaā pārsvarā iegremdētas mēles mēs esam un mēs esam gatavi sakult skaisto audeklu ar priedīšu pāra skepsi tik tālu, lai iznomātu kanalizācijas stāvvadus tieši tiem interesantiem no aizjūras zemēm, kuri nav mūsu sarakstos par pārtikušā pārīša pīlādžu pīrāgiem un mēs vispār esam mēli norijuši. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
