Viena lapa - Post a comment

trubiņu trusītis zināja, ka neliek sev pakaviņu, es viņam šķiltaviņu aizadevu trijiem jūgiem pārticība ir cūcīga māte es jau no vienas peldvietas atgriezos ar pārgrieztu misters mizanscēns dēvēja tā savu šķīvi ar viņu bija jautri cauru gadu un pie terīnes vienmēr turējās pulss a un kaudze ar trajektorijām krājās uz sienas, lai tās pelēks kas pelēks, bet diendusnieks gan par kilogramu gana bija dabūjs skaidru naud nu i tagad uz šlipses sasietā aizvēra veikalu pārticība izkrita no mielasta būšu brēcējs, bet tas viss ved uz bezdibeni kurā ielidos visdārgākā paslēpe pasaulē, kad nevari sev atzīt, ka balss ir cīņas mīkla vari izvairīties cik gribi, es taču kumosus redzu sauksim to par skaitu tā tas ir viens pats pasaulē viens divi trīs skaidrs ka tagad seko katram otrajam, jo visiem kopā ir sagribējies, lai iepriekšējā pasauļu cīņa nebūtu notikusi un lai makjāvelim ūsas būtu nogrieztas kopā ar spalvu. vnn - vienvārdsakot neko nepateica. ekslezīna stujija izdodas no mēmās pārejas pāri visam kas mums liek ilgoties.