|
no rīta pamostos un dzirdu, ka man nes telefonu jā labrīt ak krāsns nodzisusi tūlīt būšu kur tad ēriks oi es nepaņēmu atslēgu jāiet atpakaļ nekas tagad esmu saslimis no rīta dzestrā gaisā eju o krāsns nodzisusi, jāiekurina otra, bet tajā kāds latviešu profesors ir izgudrojis, kā liesmu iegriest virpulī lai lielāks reaktīvais spēks es tad hops attaisu vārtus un urķēju sultānu ārā no viņa pīppauzes es visu to izdedzi kā sanatoriju izkratu un tu man redzi nokrīt slogs no krūtīm kā būtu kādas durvis visu laiku nēsājis uz krūtīm es viņam saku uzvelc kombinzonu un uzliec windows cepuri un paņem lielo koferi mēs atgriezīsim ventili un tad tā temperatūra kāps cirkulācijas sūkni pakruķīsim mazliet turp atpakaļ tikmēr iekurināsim otru krāsni un es tev saku, ka tai krājkasē birst dimanti ko vēl neteiksi egons teica ka viss kārtībā pēc darba veikalā nevajadzēs skriet un kurināt katlu jo tas ir pavasars kas mūs trakus dar nopirku divas žaketes un ieliku viņas veļasmašīnā kopā ar vilnas džemperi lai atsitiens bortiniekiem neliecina par dūmgāzu izmešiem. mēs esam startaps. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
