Viena lapa - Post a comment

titčevs ir savu sarunu saimnieks viņš ir kā grafīta briljants birljants un jau kuro diennakti es viņu vāru sēdvietu verandās, kuras ir skaistākas par nepareizi iesāktu simfoniju un tu viņu raudi, jo tev ir gaišā terīne un tu saproti pats savu vērtību vērtību biržā un tu uz turieni ej, jo tu esi siloģismu varā, bet tavas rada gabalas ir radītas priekš tam, lai tu nebūtu aprobēts. un es tēv vel vienu lietu varu pateikt ar to pasi, kas esi tu patsi tu jau no raiņa laikiem esi nācis tieši pretim skaidām un to strukturāli veidojošām mākslas decentralizācijas ērmainie skaidinieki bija viņam visu skapi pienesuši pilnu ar lipīgiem papīriem, kas bija jāparaksta, jo tas bija viņu tīrradņu suns, kas nāca un klāja vaļā ziemas mēnešos sasvīdināto gaisu pret gaismu tas izskatījās kā plēves no blīdera un tas tā arī varēja būt, ja vien nebūtu tas tur, kurš nekad nevienam nesveica vārda dienā vienu dienu viņš paņem savus kserokopus un staigā ar aizvērtām acīm pa mašīnām un viņam blakus piesēžas tīrais sunītis un sakož viņu līdz reanimācijai un tas nav jocīgi, ka pie nāves sliekšņa aug kaut kādas zāles un es vienu dienu staigāju pa barakām un man pienāk trusītis un saka, ka viņa garās ausis ir izdomājums jeb viņš varbūt gribējateikt, ka tu esi niekalbis un es tevi tīru kā zivi, jo man gribas tavu balto gaļu.