Viena lapa - Post a comment

divplaušu grauds izkūries trauks saskrējies tu te esi skaities kā parādnieks ir debesis un ir zeme ir viens un ir divi trauki pilni ar sklerozi, jo dienas neatcerās savas sarunas un es viņām nespiežu izrādīt iecietību pret narkodīleriem, kuriem ir prese un šantāža visās vilku vālēs vienlaicīgi, ja to nenomēra ar krēslu un dīvāna stūrī paslēpts sklerotiķa rokaspulkstenis, kurš ir ļoti dārgs un dārgumains kā untumains kaķis ar radzenes brillēm es viņu redzu, bet viņš ņaud tas jau pats sev saujā sit tas taču krišjānis zemītis es ar viņu vienā klasē dragreisā ap staba galu griezos tik pat ilgi cik tavas brilles tevi nēsā uz semināriem, kuros tu iespurdzies no neparedzēta rakursa kā nu kuram patīk cits ar tanti cits ar banti cits ar basām kājām besī visa šī sklerotiķu retorika, kad tu pasaki vienu bildieni, bet viņi tevi bildina, it kā viņu priekšā būtu cukura trauks ar pašam savu pievadu un es viņam arī piedodu viņa grēkus kā viņš tur nezin kodara ar savējiem un man ir viens ilgvilnis priekš šīs mafijas tas ir viens tāds izgājiens un cauri būsi vien galvas tiesu vainīgāks pats par savu juridisko spēku.