|
kā būtu ar vienu māllēpi uz tās uztūkušās lūpas tur kaktā viņa sēž starp zobiem un redeļu gultu, jo tā viņa guļ tā tuklā govs, kura iedeva pienu padzerties un (ierobežosim šo) piecas kapeikas (no otras puses) deva viņai padzerties atspirdzinošu tēlu, no kura bija tāds kā drošības garants, jo no abām pusēm pasargāts no lietavām viņš nekavējās pārdomās par neskaitāmajām dimensijām, kas viņa tēvatēva laikos bija laupījušas laicīgo pravietojumu translēšanas ieganstus un tas tā nevarēja arī notikt jo tikai niekalbis skatās uz bērzlapēm un domā kāds ir tēva dēls vai kāds ir dēlis uz kura ir celts raugs, lai tas iekrīt acīs un skolas izlaidumā sabojā tev potīti tieši virs minikleitas izrādās ir kaut kāda atzīme kurā viss tas vorsalīns kas ir tāds kā kremlins kā sauca to auduma veidu tāds kā čaukstošs nevaru atcerēties lai vai kaut kāds indigo lillā vai bēšīgi lopus kaut braucošs surogāts bija viņam licis acis noasināt pašgājēju pamanīšanai un kad viņi četratā uz divām slēpēm brauca no viadukta lejā tad bija ko redzēt tos rēcīgos ģīmjus lai viņus kaut vai balta volga aizved bet es tev pateikšu ko man mamardašvilli vēstulē rakstīja no skolas gadiem tikai cipari un brilles palikuši bet es savā sēlijā sēdēdams un visu pavalsti pārredzēdams esmu tāds kā iegalvojies pats sevī un pats sev stāstu, ko es redzu, lai gan šim procesam vajadzētu iet tiešsaistē un informēt daudz plašākas masas nekā tikai šajās divās durvīs stāvēdams es jūtos kā bikses deldēdams bet tie zābaki tie zābaki līdz celim es pa to cisku ar zobiem uzrāpos un tagad tāds kā pātagas pavēlnieks skaitos lai gan savos ciparos neorientējos tomēr sodu izciest protu protu arī sakost zobus, ja to prasa reliģija, bet ja esmu autosportists tad tikai didaktiskos nolūkos, tas ir, man ir prieks par citu panākumiem, bet ieteikšu arī kaut ko piekodinošu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
