Viena lapa - Post a comment

Mums parādīja lētu sapņu manufaktūras un veikalus, kas līdz griestiem piebāzti noslēpumainām drāmām. Brīnišķīgs kino, turklāt tajā spēlē mūsu senie draugi. Mēs daudzas reizes izlaidām viņus no acīm un noteikti atradām tajā pašā vietā. Viņi mūs cienāja ar iepuvušiem saldumiem, un mēs dalījāmies ar saviem vēl nedzimušajiem priekiem. Viņi kaut ko buldurēja, nenovēršoties skatīdamies mūsu acīs: vai spēsim kādreiz atcerēties viņu teikto, viņu aizmigušo dziedāšanu? Mēs viņiem uzdāvinājām savu sirdi, mūsu sirds - bāla dziesmiņa.