|
daudziem liekas skaidrs, ka šķiet nekas viņus nespēs skart ar pat tik skarbu materiālu kā kartons, kas nav ne uz pusi tik izturīgs kā kārtīgs papīrs, kas izmērcēts parafīnā un piedāvāts naktslokālā kā kāda nebūt nāvīgākā bauda, ja tai pieduras ar kniepadatu, tad dabū pa snuķi un var gvelzt ko gribas, bet nieks vien tas viss ir salīdzinājumā ar saldā parfīma smaržu, kas nosēžas uz mūsu augslējām, kad nākam pie samaņas pēc pēdējās druknās kļūdas mūsu dzerokļos ir ierakstīts mūsu dabiskais nodarījums, par kuru soda mērs visdrīzāk būs uzsprāgšana pīšļos un ja tik traki nenotiks, tad vismaz treknais tītars būs pierunāt dancot pa galdu, kad algas izmaksas aizkavēšanās dēļ mūsu maksima medija minima ir izkliegta trolejbusa šoferim aiz auss kaut kas nesaprotami rūsgans tāds kā iezemiešu radziņš vai aizpasaulijas klīniskās universitātes embrionālā studiju centra docents kaķis bija saspēries šīferi un nelikvīdos aktīvos sagrūdis biešu zupu uzpasēja savu slēpni ar kaķīša aci, kas nebija tas labākais lodāmurs šajā situācijā pielietojams, jo kā ne kā tas bija tieši standartfīrers, kas pacēlis zagrebas zupas katlu bija tā saturu licis revīzijas tiesas priekšā, par ko viņam visus zobus izsita ar amoliņa dāliju un tagad vēl viņš kā standartfīrers saucas aiz tā iemesla, ka viņam kreslā ir iešūta beisbola nūjiņa kā piemiņas rekvizīts par bilaterālo stereotipu sanāksmi uz klāja tam kuģim, kurš ir sevi noslīcinājis jūrā, lai tiktu pie mantības zemūdens draudīgā smīkņātāja buru ķēniņa un daiļamatniecības katedras vadītāja spuldzīšu jēkaba jaunajā blūzē bija iemeties kserokops, ko visi ņēmās spārdīt, jo viņš neprata norādīt, ka viss minētais ir augšāk, bet viss mīnētais zemāk, no kā izrietot itin jauki joki, par kuriem noteikti saldi jāsmejoties privātā sarunā pie stīgu kvarteta orgānam un bišu klijām. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
