Viena lapa - Post a comment

Vajadzētu saprast, ka bez punkta nekā nav. Jebšu, kad nav vairs nekā pazīstama, tad vienmēr ir palicis punkts, no kura atkal sākt būvēt savu mērkaķu cirku. Nē, savādāk - punkts ir tā pēda, kas paliek, kad izplēn pasaules godība. Kaut kāda neiznīcības teorija, jo katram skaidrs, ka pietiek ar vienu rokas kustību, lai līdzsvars lidotu miskastē. Kas tā par kaut kādu asi, ikdienā neredzams neuzkrītošs punkts, kas kā stanga pieceļ kājās pirms tam neredzamā tramvajā. Vaimandieniņ, būs jau gana, būs jau vien jāgana sava gala balva. Ja ir galva uz pleciem, tad vajadzētu būt arī rokām, ko sabāzt kabatās. Vienkārši šķir sev ceļu ar čolku. Vēl ir labi, ja flopī draivam ir rokturis, tad var iet paslēpties skapī.