|
ielikšu sev piecinieku. tik daudz punkti pieminēti, ka varētu padomāt, kodekss sanāk. sakodiens labs, skatiens skaidrs. sāk aptaukoties aiz spalvām, bet tas no viedās mānijas, kas vada savas dienas atejas vēstniecībā par cehu strādā solhoznieks, bet maizi ber ar traku steigu, ka nesagrūst tas, kurš grūdējs vislielākais, tas, kuram spalva visvieglākā, paspēs pa durvīm ar galvu pa priekšu ar rokām kabatās ar nāsi pa trosi noturi rumuli, vai tas bija tas, vai slengs bija cits, tauta to sajūt, ja vien tā nav mānija. ja visa šī nācija nav no vienas piltuves paņemta, es jums radio pārraidē pastāstīt gribētu par kādu neredzētu tarkovska filmu, kuras gaitā atgadās tā, ka nevar pat runāt, ja mute nav atmatā. ja runāt tu vari, tas nozīmē - klusē. ja runa ir māksla, tad kabatas pusē ir ielidot vējā, pastiepties pēc filmiņas un dublēt atmuguriski vai arī salto stilā varbūt tu gribētu runāt pilī? vai tu gribētu pīli silē. ja tu rastu savu stāju šajā pasaulē, tu noteikti to gribētu aizmirst, lai citi cilvēki neielaužas tavā uzmanības laukā ar savu būtisko ārpātu nekontrolētu spītību un ilksts, kas velk uz savu pusi, noteikti uzvilks ozolā, ja tam būs it serviss kaut viens no iecerētā tas pazudīs žalūzijās un staipīs saviem garajiem pirkstiem visu, kas nekustās kaut vai sālstabiņš būtu sērkokiem kasti atņēmis un nogrimis jūrā pēc oreola sarkans, bet roku locītavās gatavais prātiņš ir lejā pa lenti laidis sev priekšu uz iekšu vien nāci tu iekšā pa durvīm kā sālītie āboli redeles skaita ar mušām un pelēm pa pērlēm un rasu nāk jau tas gadskaitlis sirpi kas rīvē pret redeļu žogu ar atomkara spožu pogu sālstabs ir sācis rīvēt rokas detonēt molbertus un sacīkšu zirgus ar gariem šļauku galiem savērpis dzijas kamolu no vienas pasaulītes, kas nemaz negrib zināt, kurai nemaz nevajag. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
