|
Mani tas ugunsgrēka drauds smacē kopš bērnības. Ko Mārtiņš Freimanis par to zināja, staigājot ar Rihardu pie siksniņas? Draudi un esības uguns. Manas sienas tādas jutīgas, prasa, kā dārzenīši prettām izturēsies. Labi izturēsies, ierīvēs ar rutku un bieti. Tas taču nav traģiski, ja tevi sakauj kā literātu. Savādāk, ja esi muļķītis uz lauku ceļa. Tad ir pēcpadomju laiks un visām pilsētas mājām sāp. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
