Viena lapa - Post a comment

Nesasveicinājos ar namatēvu, un pie galda man neielika ēdienu. Sapratis vainu, teicu, esmu aizmirsis ar jums sasveicināties, kad namatēvs man teica, ko tu ēdīsi, kas tev garšo, es teicu, kā vējš pūš, tā es ēdu.

Pirmkārt karaliene marija visu piņģerotu aizbildne, aizgalda turētāja un saimes omulante, jūs jautāsiet, kāda atsvešinātība likusi šim jaunajam cilvēkam stāvēt starp sienām, kur vienā pusē ir gastronomu divizions ar savu saimes pieklājību, aroda izkoptību un šīs zemes paražu un darba tikumu, mutēšanos un tīru lina galdautu, izšūtu lindraku, beigu galā tās ir goda zīmes, un nemānīsim sevi - tas ir tas, kas veido cilvēcisko attieksmi pret apkārtējiem kā kowalski the vanishing point, kowalski the vanishing point, bet otrā pusē ir dievs ar savu mūžību un savām zvaigznēm, es apgūlos debesīs, un man rādīja skaidras tās istabas, kur domas izdara izvēles, es viņam ļāvu sevi vadīt un mēs spēlējām zelta ordeņos ar dimantiem kādus liek katedrālēs uz sienām visā garumā un platumā, mēs tajos satikāmies vabolītē un mainījāmies ar vadiņiem, tikai, viņš man teica, ja tu par to kādam stāstīsi, būsi aizmirsis.