Viena lapa - Post a comment

Ko tad domāja, ka paliks. Mani nevazā nekādas atskaņas. Es mīlu lietu, tas nāk tieši no zemapziņas. Pārliecinieties paši - rudā kuluārā piestāju ar mašīnu un mašīna nav suns tad Gobziņš vēju grābsta. Ar staba galā mietiņu pa vējam silīcijskābes kapteinis nav licis savas virves saspiest tu krizantēmu lietus tu prātvēders no sliedēm nokāpis vagonets un bonda cigaretes ir lētākā marka Maljorkā nemaz nerunājot par Bugatti un Ferrera kundzes skapī saldais plauktiņš rokdarbnieks kas liek tev tavu likteni piepildīt tas liks tev atminēties karu un ar zeltu spieķī paslēptu tā tava plikā daba kas pret laikapstākli drēbi liek un tā nav liekulība kas tevī trīc tu katru baiļu graudu dzirnā liec un samal dzīves ciklus vienā kā konservs kalpo salas laimei tā tava vientulība podā dīgst un lietus pāri nes kad minerāļus auglībai tu tūlīt redzi garu laika strēķi kam virpotājs ir galu nolauzis.