Viena lapa - Post a comment

Daba turpina augt. Es arī laikam augu pa nakti, bet no rīta piecēlos un uzpīpēju. Tā jau ir, ka dzīvo astoņdesmit gadus nevis trīs mēnešus, kā teica Gugina mājas līdzautors. Es savukārt ar to kūpināšanas metodi būšu izdūmojis kakla reņģi. Tauvu plecā brienu vienmērīgā ritmā un skatos uz savu izturību. Novēroju skatuvi. Varbūt jāūzrīko uzvedums, tikai tad nu gan vajadzētu labi visu dokumentēt, jo man patīk precizitāte un gandarījums par labi paveiktu darbu. Darbs vienmēr ir saistīts ar algu jeb ikea_literators man maksā par zīmēm. Tikai kur tā mana nauda ir. Man taču nevajag lieku naudu. Nē, nu var jau strādāt un nopirkt bankas mājas lapā visādas apdrošināšanas. Atbraucu ar automobīli un izkritu cauri tīklam, jo pajautāju sev, kā būtu izkrist kā algu par padarīto. Manuprāt, darīt neko nevajag, bet fiziskā kutūra prasa savu, un man laikam patīk klabināt spārnus kā pointerus, kaut kādas koordinātas kam? Kultūras mantojumam un sadzīves vaibstam ar vēstures pleciem un dabas dzimumzīmēm kā kartēm kam? Maksājumiem internetā un pārtikas piegādei mājās? Vai arī robotiskajai sensācijai, rokoties zemnizīmes, virsnozīmes un cigoriņu rozīņu kārtās noteikti var atrast jaunas sakarības, lai kolektīvais prāts neizdomā saviem subjektiem kaut kādas šķēršļu joslas kā tapiņu, kas krusto mietiņu un mākslīgo uguni kā papīra, teiksim tā, kulīti papīra klinģeri tītara brokasti. Pacel roku, šīs ir tavas zāles - sijāt pulksteni, tā berze ir atstājusi pēdas izmeklētājiem uzkrāt mirklīgo ciešanu skaidas, kuras ir izsmeltas pēc mutes mazgāšanas braucot ar yamaha klavierēm blakus marlboro makaronu mašīnai, kaisot informāciju vējā, mēs ceram, ka tas kaut ko nozīmē un ka ar to kaut kas tiek pateikts kam? Rūsganajam varas kloķim, paraustot kuru var dabūt pa nagiem, pārliecību neķēmoties un kaķpēdiņu nazi vēstuļu piespiešanai kustēties vibrācijās un gammās cerībā ka vārdu tīklos iekritīs nozīmes vadi un atklās, ka atslēga ir ticība. Vienkārši tic un viss, jo pa secības pēdām var riņķot, kamēr parādās jaunais, bet pēc tam sēdēt kokā un nostādīt sevi situācijā, kas parāda jaunu acu atvēršanu. Tas kā piedzimšana no jauna ar tīrām acīm bez nospiedošiem plakstiņiem.