Viena lapa -

About  

Previous Entry Apr. 6th, 2015 @ 08:33 am Next Entry
kā uzzinājis tas apsēdās cauri pierei paskatījās uz savu vistiņu lauku apvidū kūrās ugunskurs un viņa dzīve bija iegrozījusies tā, ka sliekas kuru balzāms ko tāds vispār varēja nodibināt mazos apmēros vispār jau viendabība būtu varējusi būt ja tai nebūtu kāds skaitliskums un skopums arī kā kaulu smadzenes laikam ir iepaticies skaistākais no mieriem ja jau tu rakņājies piņņās un dēsti savus iegarenos austrumu pulksteņus iedibini ka nu lūdzu daudz nacionālāku birstalu un varbūt arī vaicā kā tas bija gudrības perēklī dzīve jautāja vai nebijāt stereo un varbūt pamošanās agregāts ir atstājis gaidāmo nāciju un tagad ir tikai pēdējās vēsmas no sirds mierīgā gundegas zariņas akordeona un sijāja arī autos tautas bija viņām dziļa cieņa un rentnieks rento un dūksnājs stieg ir vēmiens pa priekšu gājis mazliet to nomaina somiņa rokas un kājas un tas atplaukst smaidā no miegainā klāja jau no pašiem dupšiem lēzenos diegos gaidāmais skaitliskums vaicāts kā tiekas ir tiekas ir tiekas tas vienmēr ir tiekas tas turpina tikties un apsmej kas liekas un miegs ir no dienvidiem pacēlis pāksti un tauta ir lieliskā omā pār rāti vai vaicāsi skaidrākā pusbalsī tūliņ kas ar tautu tiek saprasts pie sprosta kur tu vispār rāvi skeletu tas ir no dūksnāja tas ir aiz mitas kas vēl palika taisnajā kūkumā varbūt tam visam ir sakars ar uguni viņiem ir sports un viņiem ir tālrāde viņiem ir skursteņi pilni ar pupu un tu jau rāpi un tu jau kāpi kurtuvē iemestais papīra pīgoznis ir dulls no sutas un sniegs ir snidzis pēdējiem spēkiem ap piparmētru un taustās kukurakā skaisti tam izliekas un gandrīz nav mitas bez betona sienām nav gājis nekādi ja vien tiem skabargas izmestas ārā tā jau ir leģenda plika un dienišķa ja tai nav papīra rozīne piesprausta gaidiet kaut pēdējo vilcienu sienāži gaidāt kaut mērinstrumentu liedagu un kāpēc tu ieteici benzīna vietā pa tanka sienām ar pirkstu un slienā kā pēteris brūveris izlien no sienām tas bija un ir viņa pieņēmums liegans un liedags ir skurstenis cauri tam laikam kad no pirkstiem zīž burkānu daiviņas izliecies nezinām pirkstu kodu kāju polku un ritmisko mozu ir viņam ieliknis palicis piesiets skaitliski burtiskos akronīmu milžos un vaicāts kā ticies ar birutas delles tas atpogā pogu un noslauka pieri varbūt uz jūsu ielikņiem nolikt nevarēsit bet no miega ar krokodilādas piešiem kur tu tādus rāvi ar gaistošo spietu ir viņam dzija palikusi vienos vietniekvārdos un tagad tam bija arī kaut kas nodēvējams ja tam nebija kadiljaks vai audi ir viņam arī viens prieka avots pi slīpsvītrā un rakstā kā mērvienību plaknē ieskicēts neliels iegansts lai pateiktos nācijai skursteņa vārdā mūsu pravieši saceļās un gaida no mierīgiem diegiem un putraimiem gaidāmo satekles ielas pieturu un tu redzi naudas kā nebija nava un sniegs kā kūkoja tava acu zīlīte ir smieklu vērta tā knābā sev akniņu un apliek vienu roku ap kūkumu otru ap pulsiņu pulsē tas pulkstenis vienalga.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba