Viena lapa - Post a comment

Garīgais ļaunums debesīs iedarbina savus režīmus ar zirņu atspolēm, par izmešiem, par izmešiem! Kapitālistu reālisms iestūrē pogodā, tādā kā koka laikmeta saimniecībā, sādžā. Uzreiz visiem baļķēniem spaiņi rokās, smels elektrību un kodaļas. Ko darīs, kad cars garām brauks? Uzliks roku uz kartes kabatā. Tas ir mans jezuīts. Jaunās realitātes apgūšanas kurss ir sāpīgs. Krīt govis uz krūtīm, un no deguna var izvilkt lielum lielus runkuļus. Tu cieši satver dakšas kātu, uzvedēji tuvojas, uz enkuriem sēdēdami. Tā cilvēku dzimta sadalās grupās un klubiņos, klibos truliņos un viedās vietspiedēs. Kultūrā parādās nemiers un neveiklība, veikalos grāmatas tirgo uz svara, piesprādzē sev vienu pie jostas, sēdi viesnīcā sarkanā uzvalkā ar melnu kreklu un velc burtnīcā nebeidzamas līnijas, tabulas tādas - kas ieradies, kas atvadījies. Adi varbūt pat apokaliptisko nulles punktu, ja iegriežas vējš, varbūt var noķert žabo, žagatas zābaku labo, zakato uz perlīna deķiem. Novērosim šodien jaunās aparteīda formas bagātajās Vidējo Austrumu valstīs - Kuveitā, Saūdu Arābijā un Dubajā, kur desmitiem tūkstoši strādīgu roku un muskuļu kontrakciju pa dibena pagalmu veļ sūros vīriņus, kā spīd un laistās viss labais, kvalitatīvais, augstākās raudzes pomps. Būs gan jāmainās mūsu apziņas pamatkoordinātēm kā odu olām, kas plātās uz visām pusēm pēc puķu pušķiem šajā kolektīvā fetišistu nolieguma valstī.