Viena lapa - Post a comment

Ko es varu ieteikt visiem rakstošajiem, ir neteikt nepareizi. Tas noņem galveno liekumu, ka kļūdīties nu ir grūti. Pēc tam jau sāks kristalizēties stils un emocijas, tu sapratīsi, kādas kustības rada kādus rezultātus. Būs pietiekami daudz variāciju, lai pašam būtu joprojām interesanti, un var pat gadīties, ka noiesi pa šauru robežu, bet paturi prātā, ka nekāpjot nepareizajā, vienmēr būs jaunais. Tikai, iestiegot reflektējošā matērijā, tu vari sapīties lietotā tehnikā. Pirms nepareizā robežas, gaismas caurstrāvots nekas neko neatspīd, jo ir patības gaismas forma. Tev nav jālauza galva, kā kas izskatīsies, jo tu būsi likumu valstībā, kur draudzīgas ziņas tevi pārliecinās nešķērsot. Nevajadzētu arī satraukties par nepareizo, kas mūs postpadomju ēterī ir palicis zem uzraksta pie pamestas mājas durvīm krievu valodā "izdrāztie latvieši". Tu zini, ka slikts kaut kas ir sastūķēts kulē "dialektiskais materiālisms" un ka nesenās pagātnes savārītie kunkuļi ar visiem lielajiem kariem un ārprātiem ir atstājis lielus apgabalus, slāņus un lūpu koordinātes komunistisko strupceļu atteiksmē, ka nevarēs vēl vairākas kartupeļu ražas noaugt tos slāņus, kas piena putrās staigā pa plašajām impērijas ārēm un atzīt, ka lielie pavērsieni ir notikuši apjukumos, ka sastrādātais katreiz ir liela entuziasma varā un ka tikai vēlak var saprast, ka pretēji šķitumam nekas nav aizgājis, ka zemapziņas dīķos un laukos radiaktīvais lokatorais un miruši militārais aparāts ar spārdošo atsalu ir gribējis iemigt savažotā miegā un spārdās pa saviem sporādisko sardeļu kankariem. Tad tu zini, ka tas ir nepareizi un ka katru reizi tu vari saprast, ka saki kaut ko nepareizi, un it īpaši rakstot tu vari veikt šo koleģiālo aktu un pakalpot sev, nelietojot huiņu, kas paliek uz zobiem. Kaut vai ar vājiem pirkstiem tu vari just, ka tā vieta, no kuras tu runā, ir gaismas vieta, ka neatspīd nekas pat pie robežas, bet šķērsojot vari būt drošs, ka būsi netīrais mehāniķis un ka netīrie spoguļi rādīs motora kontūras ar dinozauru zeķēm, atslēgām un asinīm.