Viena lapa - Post a comment

Es nekad nebūtu upurējis savu spēju izteikties, rīkojoties aizdomīgi. Rīcība, par kuru man ir jādomā, mani ir nobīdījusi laikā par vairākiem gadiem. Pārdomas manu spēju izteikties pamatā nav ietekmējušas, bet sāpju izjušana ir vate, kas piepilda gaisu un saka: "Tu esi vate, esi vate, šī ir vates valstība, un es redzu, ka tu esi saglabājis nervus, tāpēc varbūt pastāsti par mani, par vati. Parādi, ka vate ir liels valis, kam nav obligāti jāatrodas tavas galvas perifērijā. Tu vari pastāstīt, kā, braucot uz Viļņu, tu turpināji sēdēt mašīnā, kad tā apstājās pie šuvējas, kura šuva lietišķos peldkostīmus un Rīgas Laika vietā tu nopirki Kapitālu. Kad aizgājis ciemos, tu neizrādīji interesi par maisiņu ar augiem, bet pieņēmi neinteresantus žurnālus, kad tu vēlāk saproti, ka pirms izbraukšanas no valsts itāļu pasniedzējs čatā tevi uzaicina apciemot viņu un viņa krievu asistenti, ielej tev glāzē konjaku, sakārto uz galda trīs sērkociņus un uzstāda atjautības uzdevumu, tad tava atbilde ir - viņi melo. Aizdomīgums ar kādu deviņdesmito gadu Rīga piepildīja piena pakas un uzlika tām auskarus, visa šī matērija, jauno laiku kosmētika, kas liek aizmirst izjusto pēcpadomju grunti īpaši rudeņos, kad elektrības vadus turošie stabi ir pievilkušies ar mitrumu, kad darīt neko īpašu nevar, tikai vērot un klusā pacietībā pielaist savu organismu uz ikdienas ievirzēm, kad tu zini, ka jāceļas pa tumsu un jāiet izveikt šādi tādi darbi un tad stundu jābrauc autobusā uz sagatavošanās kursiem". Tā vate mani aizvārdo prom no saviem kuģiem, jo vismaz tā nav ugunsnedroša, un, ja jau tomēr ar vienu plakni tu gribētu tādu kā skaidru redzējumu, tad paskaties savu vēsturisko domu gaitu un varbūt pakoriģē pieņemtos lēmumus, jo visam nav jābūt slikti. Ja esi kaut kādas izaicināšanas kāres vadīts pavirzījies uz aizdomīgā pusi, tad varbūt saproti, ka labāk ir kustēties ļoti lēni, jo masveida ļaunprātīgu nolūku prombūtnes laikos vajadzētu pietikt ar īsu, ātru kustību, lai punkts kļūtu par strīpiņu. Kāpēc ir jāšvīkājas? Apsēdies un paļauj, lai apziņa iegulst esošajā. Ir taču skaidrs, ka ārpasaulīgais ķeksē ārā kukaiņus, un ir grūti zināt, kura kukaiņa kāja tev ir piestiprināta kā plazmas stars uz visas neironu bāzes. Nebāzies tāpēc burkās un citos traukos un telpas izliekumos, jo bez pamatīgām kinētikas zināšanām turpmākos gadus vari pavadīt skrituļojot pa sausu krūzi, un, kad nāks tējas laiks, tad sēdēsi lielajās bangās uz sava dēļa un dabūsi tetovējumus uz kājām no šķidruma lauztās saules prizmas.