Viena lapa - Post a comment

šodien ir tāda diena pastāstīšu par pašreizējiem notikumiem. uzreiz apstājās un apstājās un apstājās divi kādi varianti apsverami, kā lai labāk sāktu šo nosūbējušo stāstu? vai tad stāstu stāstīt bakas māk es jums teikšu tā, kā saka tad kad kad kad tad man bija viena resna ola un urologs teica tādus vārdus vai jau atpestījāt mūs es taču nevaru mūžīgi ciest šajos saros ko jūs apgalvojat vai tad sakāt dzestrs ir šis gaiss vai tad nebijāt jau dienas divas slimi kad no pašiem gruntsgabala apakšiem kad pakšiem kad ne pakšiem mēs jums dēvējām tādus vārdus dažus kad bijām pašās perifērijās sadzīti kā stalti kazlēni vai tad nesaprotat, ka nekādas ritmikas un aritmiskas darbības nekādas ne piespiešanas nedz akūtas nepieciešamības nedz rimi nedz maksimas maisiņi nedz elvi un delvi daudzi jums tādas lietas prasa, bet mēs neatbildam jo filmējamies mēs tagad vienu tādu epizodi taisām, kad no miera ielas stabiem palicis tikai staltais eizenštreits jau no viena tāda galvenā validolu cikla bija arī kāds bravūrīgāks sūtnis iepazinis mūs no iekšienes kad no visiem olvadiem un stāvlampām ap galdu jau bija sapulcējies baltais ovāls es viņam tad saku kā lietas stāv no paša gala atbraucis policijas kordons un saka mēs esam pooolacija un viņi saka jā un jūsu pooolūcija? nē lūcija nebija neko tādu minējusi vai tad jūs sapratāt ka osvalds runāja par metafikciju un nu tādu meta daiļliteratūru un meta viņš to tik tālu ka izbrāzies cauri telpai un laikai mestais pooolicists darīja savas akūtās akupunktūras un grima līdz potītēm mazajos putekšņos ko salas cilvēki sauca par ekskrementālajiem pētījumiem tepat uz pussalas un sauszemē vispār mums ir tāda pieeja ka mēs līdzekļus nevienmērīgi neizplatām bet tikai ieliekam pa kādam cilvēkam iekšā izolātorā nu tātad izolējam dažas sabiedriskās parādības bet ja jau šis cilvēks vairs tikai uzskata ka visa pasaule un eksistence ir viens tāds cietums tad ko viņam var padarīt vēl pāris sienas apkārt kā cietajā cietumā pašā apakšējā pagrabā ielika timu un stalkers nāk ar viņu dzert tēju un saka para para paradujem mums laiks ir iet uz kuģi un zemajā klājā mēs kontrabandā tecēsim pāri klusajam okeānam kamēr ārā bušos zvaigznes un viņš man tagad saka, kad sasniegsim amerigo krastus tad tu redzēsi ko nozīmē īstas desiņas brokastīs, asinsdesa brokastīs, ko nozīmē cepti kartupeļi brokastīs es tevi ļoti lūdzu es viņam saku, vai tad tu neredzi ka mūsu mēnesnīcas bērnība ir saistīta tieši ar šo ātrumu, kādā pārvietojas atamani un vai tad tu nesaproti, ka mēs varētu steigties pa priekšu, bet tad nebūtu neviena kas to varētu pierakstīt mūsu brokastīs brokātiem aija broka ir sasilusi šeit pie pavarda es viņai iesmērēju zīmuli un viņa sāk pārskatīt savus biļetenus es taču neesmu latvijas universitātes docents ne absolvents un pa nepareizām trepēm nokāp vai uzkāp pie zirnekļiem vai cilvēkiem un sapratīsi, ka tusnīt un smīnēt ir kā turēt granātu grāmatā un es viņam saku aizdedzini šo parādzīmi jo tā ir visi tie rekordi kur uzskaitīts homo novuss izvalbītais padarītā cikls jā es pat viņam saku, lai tas nepaliek nopakaļ pārlieku daudz kā dara pārlieku daudzi cilvēki lasa dadzi un daži pat ir apkurījušies un nenēsā savus manteļus kā spicbuki laikam jau bija viņam iekonservējuši aploksnē vienu divdabi es viņam arī piebilstu lai gar stilbiem nebikstās lai gar saviem špikeriem ir daļa tikai pašam ercturētājam un ja jūs vienā tādā piena veikalā novilksiet bikses un vienā tādā izstrādājumā būs pudeļu mārīte iebalzamējusi savus bērnus laktozē un varbūt jūs vēlaties sveķus savā uzturā papildināt ar lielisko grabuļu mantiņu es jums vienu tādu arbūzu no šarijas kalna noripināšu vai tad jūs nezinājāt, ka grāmatas zagt nav grēks, jo gudrības nevienam nepieder? kurš bija tas apmātais kurš izdomāja informāciju tehnoloģijas vai tad cilvēki tagad neliek cietumos zināšanas vai tad nekuļ tās neizdibināmās matu pīnītēs lai pats nelabais aplauž kaklu dzenoties pakaļ pats savai astei es jums norādu uz šo lidaparātu, kas atgādina trijstūrveidīgu masu es jums norādu uz šīm gaismām debesīs vai biezpiena paciņām kabatā es vienmēr vienu zīmuli turu pa tvērienam lai triektu acī barbaram un nakts nolaižas pār pārkaitēto pilsētu šī nakts ir krāsaina un es tai dodu vārdu neizdibināmu un mums ir krāsaina nakts ar nakts lukturiem un iespīdas saule tad atveras tapetes un es redzu ka nāk tur viņi noilgojušies visu laiku vērojuši nāk viņi pēc savām piena baterijām un ar bakteriālo lietu nedod mūsu ienaidniekam no mums pataisīt krāniņus patecini sulu te jau iztek viens kunkulis tas vesels piena izplatījums, tas vērsis un mērkaķis, tas trulais dzin dzin patērētājs jūs velkat manus muskatus un riekstus veļat kabatā viļājat kamēr līdz viļāniem vēl labs simtiņš es ar dālijas tanti laižu krogū zupu šķirti kā mozus pašķir tavus šķidros matus un neatmet ne graša kad viens pats mats visgarākais uz saules nokrīt pukeļainās dainās, tad redzi mani skatienu no pieres savas dziļās un apraudies kad aprīlis ir lauzis kāju tramvaja sliedēs un neizlej pēdējo moskītu eļļu tepat uz virtuves vorsalīna un aizlaižam uz tartu semiotiski pakoriģēt dzimtsarakstu nodaļu, jo es to saku no prieka vēsmas, ka dvēselē ir atdzimis kāds pans kas skraida apkārt mērogā un dzīlē nespēdams to visu kopā saukt līdz laikam stagnātiskam pienā pirkstu turēt un zvaigznei iedegoties gaisā šaut.