|
Selma Lāgerlēva ielūdz pustukšā ūdenī uzglabātām dzērvenēm īpaši piekodināts neņemt līdzi plintes, jo uzberzt termometru var arī Tretjakova galerijā un noskaloties upē Maskava kā savu masku būtu pārvērtējis un nauda vīnogas un apelsīnus pirkt ir. Jā, no tiesas, piestājis šajā rūķu stalažiņā trīsdesmit astoņi, piepogājos pie roktura un līganā ēkas gaitā meitenes korī noelsās. Arī es atģidos, kur nonācis, ir taču tie perturbances stāsti par alkohola saindēšanos, tad nu turies ledainas strūkliņas, nošļirkstēja vien. Ar nedaudz maldīgu nodomu izsunīta un ar karstu tēju sadzirdīta es gāju uz ķēmu gājienu. Tu esi sieviete, tu šļakstini traukūdeni, man patīk tavi kastaņi. Mūžīgie pelašķi, es pie jums turos kā pie tēviem, un kāp pie manis iekšā pa logu, es līgans revolveris pavārīšu tikmēr dzērvenes ar zirgu galvām. Bet Tērbatā tikmēr karš bumbuļa taustiņam pieteikts, nezin, kur sagrābstīt lidmašīnas. Varbūt gultā uz dēlīša vai lielībnieka pirkstā, katrā ziņā no liela tāluma skatoties nekādu divnieku nav. Var klavierskolotājai samaksāt, piemēram, vai aizņemties divus lineālus bagātu vecāku meitām, var nošķiesties ar šokolādi pelīte ar pelēkām ondulācijām gredzena zīmē sēdēdama. Bet ja jautāsiet, tad pamelošu, lai stūri apaļāki un aizcirtīšu grāmatu pusteikumā, ka lupa ieplīsīs un lūpa tāda žēlojama apskauj mani, es taču arī esmu cilvēks trīsdesmit deviņi. Man ir oranžs kaklauts un es stopēju mašīnas. Piesēdies tuvāk, izgraizītais ķirbi, ķirbīgais kronis nokritīs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
