|
Iegājis azartā brālītis draudziņš atraugājas uz dārgu maseratti, čabinās gar oļiem, kādu strīpiņu vanagzirņu cekuliem. Es pastnieks mazs, te mans emblēms, grabina rokturi. Vai ņemsi par sainīti saulītes pabarotā? Es iegrieztu olu un muktu malā, tur tāds lietavu mākonis, katram pa puteklim un rabarberu lapas ar putraimiem. Baltas grumbiņas pār caurspīdīgo pieri dieva pilsētā piesēst uz apmales. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
