Ko klusībā domāji, kamēr gājām? Vai putni un sivēni netraucē solim, ēdot varžu kājiņas? Čukājas lokomotīve redzi kur starp bērziem, apsēm un papelēm dziļi neapdzīvotos laukos un plašumos iet diegu dzelzceļš. Paps mani nositīs. Zelta karietēs pabraucam garām ielu kvartāliem, deg uguņi un rūsgani suņi. Cilvēku sabiedrības marginālās nianses uz vispārējās esības fona, visādas miziņas. Emaljas trauki pie bānīša stāv ar burtnīciņu. Vai ierakstīsi man burtiņu piemiņai? Dibens būs slapjš, un mūs uz ielas apturēs čuru analīzes, protams, līs. Stiepa viņš knaģīšus, iedūra pirkstiņā, nolaiza saldējumu kā gurķu tintnīcu šokolādes vardes. |