Viena lapa - Post a comment

Ledeņu šķembu lietus. Zeme bija salda kādu laiku. Bet kādu laiku? To laiku, kad nātre gulēja. Jums pateiksies gulta, kurā pūķis runā ar lelli. Tas bija tajā vasarā, kad izauga liels koks. Tā dobumā dzīvoja kreļļu sieviņa un vērpa ratiņu. Visu laiku nodarbojās. Darbs tā daudzajās formās kreļļu sieviņai bija kā ieeļļots plaukts, kas saprot, ko tajā ieliek. Uz galda stāvēja glāze ūdens, un attālums no tās līdz lingvistiskajam mezglam (piezīme: uzzināt vairāk par mezglu siešanu). Es varu saderēt, ka mezglu siešanai ir sena vēsturi. Jau no tā laika pirms virves parādīšanās, kad liānas aizpilda kvazimodi starp stāviem un valodu klasēm. Es jums šeit burtnīcā atzīmēšu mājasdarbu noskaidrot mezglu veidošanās vēsturi. Kurš ir vissenākais mezgls, un kāda veida mezgli senajās tautās uzskatīti par noteiktu attiecību izsaukšanu viesnīcā, kuras baltās malas ir tolerances. Ja pustumšā pušumā klints sānos mājo kāds Ešenvalds, tad nokurinātais zariņš ir sapratis savu būtību veidā, kas atšķiras no nodevējklases pie pudeļu veikala par balto pienu dēvētais parādu piedzinājs vienmēr braukā baltā karietē un ar zobupastu smērē. Jums viņam būsiet reiz paskatījušies uz zobiem pilsētā, kur cilvēks nepamana vērstās ietekmes un uzvedas kā parlamentārietis, kuram ir visuredzošās acs piekariņš, jo viņš jau iepriekš ir atskaitījies par visiem saviem darbiem. Tāds bija Eihmans, kura tiesasprāvu aprakstījusi Hanna Ārente. Tā ir laba doma aizbraukt uz Sibīriju. Labi, neuztveriet to tik nopietni. Bet kā tu gribi lai tevi uztver? Pirmkārt, sāc numurēt, lai ir labāk pārskatāma luga.